Ievērojami atturīgāku vērtējumu par savu veselības stāvokli sniedza 35,5% respondentu, kas to raksturoja kā vidēju. 13,3% respondentu savu veselību raksturoja kā sliktu un 3,3% – kā ļoti sliktu. Salīdzinot ar 2010.gadu, veselības stāvokļa pašvērtējumā nav novērotas nozīmīgas izmaiņas, norāda CSP.
Salīdzinot vīriešu un sieviešu sniegtās atbildes, jāsecina, ka vīrieši savu veselības stāvokli vērtēja pozitīvāk nekā sievietes.
Visoptimistiskāk savu veselību vērtēja jaunieši vecumā no 16 līdz 24 gadiem, proti, 86,5% no tiem savu veselību novērtēja kā labu vai ļoti labu. Savukārt vissliktāk savu veselību vērtēja respondenti vecumā 65 gadi un vairāk.
Neraugoties uz visumā optimistisko savu veselības stāvokļa vērtējumu, 2011.gadā vairāk nekā viena trešdaļa jeb 34,7% respondentu, atbildot uz jautājumu par sirgšanu ar hroniskām kaitēm vai citām ligām, sniedza apstiprinošu atbildi. 30,6% respondentu norādīja, ka veselības problēmas vismaz pēdējos sešus mēnešus ir traucējušas vai ierobežojušas viņu ikdienas aktivitātes mājās, darbā vai atpūtā. 6Savukārt ,3% respondentu šo problēmu norādīja kā nopietnu, bet 24,3% teica, ka ierobežojumi pastāv, bet tie nav tik izteikti, informē CSP. Aptauja liecina, ka veselības problēmu radītie ierobežojumi cilvēkiem krasi palielinās sasniedzot 65 gadu vecumu.
Uz jautājumu, vai pēdējā gada laikā viņi ir apmeklējuši kādu ārstu, izņemot zobārstu, apstiprinoši atbildēja 21,6% respondentu. Salīdzinot ar 2008.gadu, ievērojami ir pieaudzis to iedzīvotāju īpatsvars, kuriem bija nepieciešams apmeklēt medicīnas speciālistu, bet viņi to nevarēja atļauties.
Aptauja liecina, ka visbiežāk konkrētas nepieciešamības gadījumā pie medicīnas speciālistiem nav devušies bezdarbnieki (32,5%) un pensionāri (27,9%). Savukārt uz to norādīja krietni mazāk nodarbināto skaits (18,2%). Kopumā 26,8% bezdarbnieku un 18,3% pensionāru naudas trūkums kaut reizi ir liedzis apmeklēt vai veikt ārstēšanos pie medicīnas speciālista, informē CSP.
22,7% aptaujāto respondentu pēdējo 12 mēnešu laikā bija nepieciešamība apmeklēt zobārstu, bet tas netika izdarīts. 20% no visiem aptaujātajiem respondentiem atbildēja, ka pēdējo 12 mēnešu laikā naudas trūkums kaut reizi bija liedzis apmeklēt zobārstu, kad tas bija nepieciešams.
Lai iegūtu informāciju par iedzīvotāju veselības pašvērtējumu, CSP veica Eiropas Savienības ienākumu un dzīves apstākļu apsekojumu, 2011.gadā aptaujājot 6,6 tūkstošus mājsaimniecību un 13,5 tūkstošus personu. Šāds apsekojums katru gadu tiek veikts visās Eiropas Savienības valstīs, norāda CSP.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!