Pēc Zatlera sacītā, 10.Saeimas atlaišana "deva savas politiskās sekas". "Nevajag daudz meklēt, kādas ir tās pozitīvās sekas," teica eksprezidents, nosakot, ka saskaņā ar aptaujām sabiedrības uzticība parlamentam un valdībai gada laikā ir ievērojami pieaugusi. Tā Saeimai joprojām ir visai zema – parlamentam uzticas 25% iedzīvotāju, tomēr tas ir vairāk par aptuveni 10% iedzīvotāju, kuri pauda uzticību Saeimai pirms gada, teica eksprezidents.
Uz norādi, ka saskaņā ar aptaujām daudzi iedzīvotāji būtu gatavi atlaist arī pašreizējo 11.Saeimu, Zatlers noteica, ka parlamenta atlaišanai ir jābūt noteiktiem politiskiem apstākļiem, gan arī zināmai "sabiedrības vēlmei to darīt". "Es domāju, ka Saeimas atlaišanas nebūs tik biežas, kā tas dažbrīd liekās. Kā kaut kas nepatīk, tā atlaidīsim Saeimu. Redziet, cilvēki savā būtībā ir saprātīgi. Viņi to dara tikai tad, kad tas ir galēji nepieciešams. Viņi saprot, ka tas ir ārkārtējs solis," teica eksprezidents.
Viņš norādīja, ka var rosināt parlamenta atlaišanu, bet lielākā daļa "sabiedrības ir ļoti saprātīga un saprot, kad tas ir jādara un kad tas ir bezjēdzīgi". "Manuprāt, šobrīd nav nedz politiskās situācijas, nedz noskaņojuma sabiedrībā atlaist Saeimu," teica tās deputāts eksprezidents Zatlers.
Vienīgais lielākais 11.Saeimas "kauna traips" ir neizdevušais balsojums par deputātu imunitātes samazināšanu, uzskata Zatlers, paužot pārliecību, ka šajā parlamentā tomēr ir vairāk "veiksmes stāstu".
Deputāts minēja, ka šai Saeimai izdevies pieņemt normatīvos aktos, kā virzība parlamentā kavējusies vairākus gadus. Piemēram, pieņemta "nulles deklarēšanās". "Nav vairs šīs ļoti pretīgās tirgošanās par dažiem amatiem," piebilda Zatlers
Jau vēstīts,ka Zatlers Valsts prezidenta amatā pērn 28.maijā pieņēma rīkojumu Nr.2, rosinot tautas nobalsošanu par 10.Saeimas atlaišanu. Rīkojums izdots neilgi pirms Zatlera pirmā pilnvaru termiņa beigām Valsts prezidenta amatā. Uz otru termiņu Zatlers Valsts prezidenta amatā netika ievēlēts.