Debatēs par Rīgas praida aizliegšanu kopsaucēju nepanāk  (101)

Praida pretinieki norādīja uz varas iestāžu likumīgajām tiesībām aizsargāt tikumību, bērnu tiesības un īstenot iedzīvotāju gribu (aptaujā esot konstatēts, ka 67% iedzīvotāju iebilst pret šādu gājienu). Savukārt oponenti norādīja uz vairākiem Latvijas un Eiropas Cilvēktiesību tiesas lēmumiem, kas apstiprinājuši iedzīvotāju tiesības rīkot šādus gājienus.

Jau ziņots, ka Rīgas domē nav saņemta informācija par ievērojamiem draudiem sabiedriskajai kārtībai un drošībai, tāpēc neesot pamata neļaut rīkot "Mozaīkas" iecerēto praidu Vērmanes dārzā 2.jūnijā.

Rīgas domnieks Jānis Šmits (GKR) teica, ka Satversmes 116.pants dod valsts varai tiesības ierobežot pilsoņu tiesības, lai, cita starpā, sargātu tikumību un sabiedrisko kārtību. Šādus ierobežojumus arī paredz Eiropas Savienības (ES) likumdošana.

Šmits pauda viedokli, ka tie, kas atsaucas uz ES cilvēktiesību normām praida jautājumā, neprecīzi saprot to, ko paredz likums un Satversme šādos gadījumos.

"Mozaīkas" valdes priekšsēdētāja Kristīne Garina uzsvēra, ka valsts pienākums ir sargāt un nodrošināt pulcēšanās brīvību. Turklāt homoseksualitāte nav nelikumīga un Latvijas tiesas jau iepriekš centienus aizliegt praida gājienus atzinušas par prettiesiskiem.

Diskusijā par praida aizliegšanu bijušais padomju laika disidents un politiski ieslodzītais Jānis Rožkalns teica, ka homoseksualitāte apdraudot to personu veselību, kas, pēc viņa teiktā, ar to "slimojot". Viņam esot Latvijas ārstu liecības par dažādām slimībām un ievainojumiem, kas iegūti, piekopjot viendzimuma seksuālās attiecības.

Rožkalns uzsvēra, ka atturēšana no kaitīga dzīves stila publiskas izrādīšanas esot viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ praida aizliegums atbalstāms.

"Nozare.lv" žurnālists Juris Kaža, kurš raksta blogu par vārda brīvības jautājumiem, teica, ka vārda un pulcēšanās brīvība ir demokrātijas un indivīda brīvības stūrakmens visās brīvās sabiedrības. Aizliegt var tikai spēka lietošanu pret citiem, un praids nevienu ar spēku nedzen piedalīties vai klausīties tur paustos uzskatus, savukārt pulcēšanās aizliegums ir spēka - soda, policijas varas un cietuma - drauds.

Debatēs uzstājās arī katoļu kardināls Jānis Pujats, kurš par homoseksualitāti runāja reliģiski filozofiskā garā, uzteicot tradicionālo ģimeni kā sabiedrības stūrakmeni un norādot, ka viendzimuma attiecības ir pret dabas likumiem. Gan Pujats, gan Šmits, kurš ir Rīgas pilsētas kristīgo draudžu kolēģijas priekšsēdētājs un mācītājs, uz pasākumu bija ieradušies savās amata drēbēs - tumšos uzvalkos ar kristīgo konfesiju garīdzniekiem raksturīgo balto apkakli.

LU debašu kluba biedre Ieva Skrebele, argumentējot pret praida aizliegumu, teica, ka tas, ka kāds viedoklis lielai daļai sabiedrības nepatīk, nav pietiekams iemesls, lai to aizliegtu. Arī kaitējums pats par sevi nav arguments, jo, piemēram, braukāšana ar motociklu var būt bīstama gan motociklistam, gan citiem, taču pavasara motociklistu parādes neviens neaizliedz.

Organizācijas "No Pride" dibinātājs Igors Masļakovs teica, ka neiebilst pret praidu kā tādu, taču uzskata, ka "Mozaīka" cenšas panākt viņam kā kristietim nepieņemamu uzskatu uzspiešanu skolu mācību programmās. Pēc viņa domām, "Mozaīka" esot "totalitāra organizācija".

Masļakovam nepieņemamas esot tas, ka "Mozaīka" prasot pamatskolā mācīt, ka homoseksualitāte ir "normāla".

LU debašu kluba biedrs Andris Vaičulis uzsvēra, ka neredzot tiešu kaitīgumu no "Mozaīkas" gājiena un vispār neesot skaidrs, kāds var būt kaitīgums no šāda notikuma.

Debates noklausīties LU Mazajā aulā siltā un saulainā pievakarē bija ieradušies tikai kāds pusducis jauniešu, taču tās interneta tiešraidē skatījās būtiski lielāks cilvēku skaits. Pēc aģentūras LETA rīcībā esošās informācijas, tiešraidi no LU mājaslapas pārņēma arī vairākas citas mājaslapas ar savu auditoriju.