Kopēju eiro zonas obligāciju izlaišana, kas tikusi minēta par parādu krīzes panaceju, tikai padziļinās problēmas Eiropas Monetārajā savienībā (EMS), ceturtdien brīdināja Vācijas kanclere Angela Merkele.
"Nav jēgpilni vēlēties visu atrisināt ar eiro obligācijām vai citiem tā dēvētajiem solidaritātes instrumentiem, kuri krīzi var tikai padziļināt," viņa teica konferencē Berlīnē.
Vācijas kanclere uzsvēra, ka nav nekādu brīnumzāļu eiro zonas krīzes atrisināšanai. Lai tiktu galā ar krīzi, pēc Merkeles paustā, ir nepieciešams liels darbs, kas izpaužas fiskālās konsolidācijas un strukturālo reformu veidā.
Parādu māktās eiro zonas valstis savas nedienas varētu sākt risināt, netērējot vairāk kā tās spēj saņemt budžeta ieņēmumu veidā, rosināja Merkele.
Francija un vairākas citas valstis ir paudušas viedokli, ka kopējas eiro zonas obligācijas varētu nodrošināt finansējumu izaugsmes veicināšanai situācijā, ka vairākus gadus ilgo taupības pasākumu dēļ ekonomikā ir iestājusies recesija.
Arī daudzi investori kopējas eiro zonas obligācijas uzskata par labāko risinājumu, jo tas, pēc viņu paustā, apliecinās tirgiem, ka eiro zonas spēcīgākās ekonomikas uzņemas atbildību par finanšu ziņā vājākām EMS valstīm. Vairāki analītiķi norādījuši, ka kopējas obligācijas varētu būt pavērsiena punkts un liels solis uz priekšu eiro zonas parādu krīzes risināšanā, jo eiro zonas valstis ar augstiem parādu līmeņiem atgūtu iespēju sevi finansēt.
Savukārt Vācija ir pret šādu risinājumu, argumentējot savu nostāju ar to, ka šādi finanšu ziņā disciplinētajām valstīm palielināsies aizņemšanās izmaksas, bet tādas nedisciplinētas zemes kā Grieķija vai Itālija zaudēs motivāciju uzlabot stāvokli savās finansēs.
Arī eiro zonas jaunākās valsts Igaunijas valdība ir iebildusi pret ierosinājumu ieviest kopējas eiro zonas obligācijas. Igaunijas premjerministrs Andruss Ansips norādījis, ka parādu krīze ir jārisina, samazinot tēriņus, veicot reformas un kāpinot budžeta ieņēmumus. "Eiro zonas kopējās obligācijās mēs saskatām lielus morālus riskus. Valstīm, kas ir turējušas savas finanses kārtībā, ir jāziedo kaut kas tām valstīm, kuras sevi finansējušas dāsnāk," pagājušā gada rudenī sacīja Ansips.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!