Autortiesību un komunicēšanas konsultāciju aģentūras un Latvijas Autoru apvienības (AKKA/LAA) advokāte Inese Kukaine otrdien komisijas sēdē uzsvēra –Saeimas deputātu darba kārtībā nonākušais likumprojekts, kas paredz pilnībā atteikties no publiskā atskaņojuma definīcijas un līdz ar to tā dēvētās "radio klausīšanas nodevas", radītu neskaitāmus gadījumus, kurus būtu jāvērtē Satversmes tiesai un arī Eiropas Savienības tiesai. Viņa atsaucās uz Satversmes 113. pantu, kas paredz valsts pienākumu aizsargāt autortiesības, kā arī uz Eiropas direktīvām un iecerēto grozījumu pretrunām ar Bernes konvenciju par autortiesībām, kuru Latvija ir parakstījusi.
"Ar piedāvātajiem grozījumiem tiek pārkāpta virkne Eiropas Savienības direktīvu un Bernes konvencija. Ja šāds grozījums tiks iekļauts Autortiesību likumā, protams, ka tas būs darbs gan Satversmes tiesai, gan, iespējams arī Eiropas Savienības tiesai," deputātus brīdināja Kukaine.
Viņa klāstīja, ka piedāvātie Autortiesību likuma grozījumi publisko izpildījumu attiecina tikai uz izmantošanu komerciāliem nolūkiem. Šādu kritēriju nedrīkst piemērot, jo, pirmkārt, to neparedz neviens starptautisks tiesību akts par autordarbu izmantošanu.
Viņa minēja piemēru, ka Jūrmalā kūrorta sezonas atklāšanas pasākumā mūzikas atskaņošanu apmaksājusi pašvaldība, taču ir jautājums – kāpēc samaksāts izpildītājiem, kuri atskaņo mūziku, kamēr šajā pašā pasākumā autoriem, kuru darbus tajā izpilda, nesamaksā, jo pasākums tiek uzskatīts par nekomerciālu.
Kultūras ministrijas juristkonsultants Rihards Gulbis pastāstīja, ka ministrijas ieskatā pašlaik jēdziens "publisks izpildījums", kas skaidrots kā mūzikas atskaņošana "ārpus ierasta ģimenes loka", ir nepilnīgs.
"Šis jēdziens ir pārāk vispārīgs, ir grūti konstatēt, kas un kuros gadījumos ir ierastais ģimenes loks un kuros gadījumos izpildījums ir publisks. [..] Potenciālie [radio publiskās atskaņošanas] atļaujas saņēmēji un atlīdzības maksātāji ir pārāk plašs personu loks," teica Gulbis.
KM darba grupā ir piedāvājusi precizēt publiskā izpildījuma jēdzienu, izvirzot trīs kritērijus, pēc kuriem iespējams noteikt, ka izpildījums ir publisks – darbam jābūt izpildītam vairākām personām, kurām konkrētais atskaņojums ir adresēts, tāpat šīm personām nav personisku attiecību, ka arī nav personisko attiecību ar izpildītāju.
Atbilstoši šiem kritērijiem par publisku izpildījumu nevar nosaukt, piemēram, situāciju, kad kāds garāmgājējs dzirdētu kāda cilvēka portatīvā atskaņotāja austiņās klausīto mūziku.
Tāpat Kultūras ministrija līdzīgi kā Saeimas Juridiskā komisija,
rosina mīkstināt sodus par mūzikas publisku atskaņošanu bez atļaujas, portālu "Delfi" informēja KM pārstāve Ieva Līne.
Ministrija rosinājusi grozīt Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu (APK), aicinot pārskatīt pašreizējās sankcijas par autortiesību un blakustiesību pārkāpumiem publiskā izpildījuma gadījumā, kas raisījušas plašas diskusijas un sabiedrības neapmierinātību ar piemērotajiem sodiem. Tāpēc KM piedāvā par pirmreizēju pārkāpumu piemērot brīdinājumu, nevis uzreiz uzlikt naudas sodu.
Šobrīd APK par autortiesību vai blakustiesību pārkāpšanu fiziskām personām par autortiesību darbu publisku atskaņojumu bez licences paredz piemērot naudas sodu no 200 līdz 500 latiem, bet juridiskām personām – no 500 līdz 5000 latiem, konfiscējot autortiesību un blakustiesību pārkāpuma objektus un to nesējus.
KM vienlaikus norāda, ka, izmainot APK paredzētos sodus, ir jāvērtē šādu grozījumu ietekme uz visu autortiesību sistēmu, ne tikai uz publiskā izpildījuma jomu.
AKKA/LA Juridiskā departamenta vadītājs Imants Belogrīvs norādīja, ka piedāvātie Autortiesību likuma grozījumi sagatavoti nevis, lai interpretētu, kas ir publisks izpildījums un publika, bet gan veidu, kā notiek publiskais izpildījums. Pareizāk būtu, ja deputāti piedāvātu precizēt publiskā izpildījuma definīciju un tad "pievērsties pašas publikas precizēšanai", uzskata AKKA/LAA pārstāvis.
Belogrīvs arī atzīmēja, ka AKKA/LAA likumā par publisko izpildījumu nosaukto "ierasto ģimenes loku" nekad nav interpretējusi šaurā Civillikuma izpratnē, taču to varētu fiksēt arī Autortiesību likumā.
Savukārt Latvijas Izpildītāju un producentu apvienības (LaIPA) izpilddirektore Ieva Platpere precizēja, ka maksa par mūzikas publisku atskaņošanu nav nekas jauns – tā autortiesību aizsardzības likumā iekļaut jau 1993.gadā. Saskaņā ar to samaksa par satura raidīšanu un publiska atskaņošana ir divas atsevišķas ekonomiska rakstura tiesības un to nevar uzskatīt par dubultu maksājumu.
Pašreizējo situāciju viskritiskāk vērtēja deputāts Dzintars Ābiķis (V), kurš teica, ka galvenā problēma ir nevis likuma regulējumā, bet gan "amorāli kretīniskā likumu interpretācijā".
Viņš izteicās, ka ir ļoti būtiska atšķirība, vai mūzika skan "Rimi" vai "Maxima" lielveikalos, kur dienā apgrozās desmitiem tūkstošu cilvēku, vai mazā ziedu maiņas bodītē, kur skan mazs radio aparātiņš, par ko "kretīni uzliek 500 latu sodu". Tomēr desmit deputātu parakstīto iniciatīvu atteikties no publiskā atskaņojuma definīcijas viņš nevarot atbalstīt likumprojekta trūkumu dēļ.
Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vadītāja Ināra Mūrniece (NA) gan uzsvēra, ka, izstrādājot likumprojektu, tas teju pilnībā varētu mainīties.
Savukārt deputāts Boriss Cilēvičs (SC) atzina, ka konceptuāli atbalsta ierosinājumu atteikties no "radio klausīšanas nodevas", taču atzina, ka šiem grozījumiem nepieciešama "plašāka ekspertīze" ar iespējām uzklausīt visu pušu viedokļus.
Vairāki deputāti pēc autortiesību uzraudzības organizāciju un ekspertu uzklausīšanas gan atzina, ka pašlaik piedāvātais likumprojekts – atteikties no radio klausīšanas nodevas – ir nepārdomāts un populistisks piedāvājums, ko līdz galīgajam lasījumam izstrādās detalizētāk. Tāpat tautas kalpi aicināja Kultūras ministrijā izveidoto darba grupu par autortiesību jautājumiem nevilcināties un nākt klajā ar priekšlikumiem normu samērojamībai.
Par Autortiesību likuma grozījumiem atbildīgā Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija sagatavotos grozījumus šonedēļ vēl neskata. Paredzēts, ka komisija to sāks vērtēt nākamnedēļ.
Diskusija par nesamērīgu soda mēru par autortiesību pārkāpumiem sākās pēc portāla "Delfi" publiskotā gadījuma bodē "Mājas svētība", kurā ziņu skanēšanas brīdī ienāca policija. Likumsargi, likumam pieejot formāli, veikalnieces sodīja ar 500 latu sodu. Pēc notikušā sašutusi bija gan sabiedrība, gan politiķi, kuri rosinājuši atcelt tā dēvēto "radio klausīšanās nodevu".
Pēc šī gadījuma Saeima sākusi izskatīt Nacionālās apvienības sagatavotos un koalīcijas partneru atbalstītos Autortiesību likuma grozījumus, ka radio programmu atskaņošana nav uzskatāma par publisku izpildījumu un tā sauktā "radio klausīšanās nodeva'' nebūtu jāmaksā. Savukārt Autortiesību un komunicēšanās konsultāciju aģentūra/ Latvijas Autoru apvienība (AKKA/LAA) norādījusi, ka šīs likuma normas atcelšana būtu pretrunā ar Bernes konvenciju par autortiesībām, kuru Latvija ir parakstījusi.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!