Pēdējā laikā fiktīvās laulībās ārvalstīs stājas arī latviešu vīrieši  (21)

Viņa pastāstīja, ka novērojumi liecina, ka fiktīvajās laulībās ar trešo valstu pilsoņiem līderes joprojām ir sievietes, taču tajās sāk iesaistīties arī vīrieši no Latvijas.

"Pēdējā laikā arī vīrieši sāk arvien aktīvāk iesaistīties fiktīvajās laulībās, kas lielākoties tiek slēgtas Īrijā, turklāt tieši vīriešiem pēc tam nepieciešamības gadījumā ir visgrūtāk sniegt palīdzību," klāstīja Zalcmane.

Viņa sacīja, ka nav tādas konkrētas vietas, no kuras pārsvarā nāk personas, kas piekrīt stāties fiktīvajās laulībās, taču vienlaikus atzina, ka visbiežāk tie ir pilsētu iedzīvotāji. Biedrības apkopotā informācija liecina, ka 82% ir pilsētu iedzīvotāji, bet 18% nāk no lauku reģioniem.

Taču, lai arī fiktīvie laulātie nāk no dažādiem reģioniem, tos vieno kopējs faktors – tie ir cilvēki, kuri pārsvarā slikti prot valodas, ir sociāli neaizsargāti vai nāk no bērnunamiem. Turklāt pārliecinošākā daļa ir latvieši – 91% no visiem Latvijas pilsoņiem, kas piekrituši laulāties ar trešās valsts pilsoni.

Tāpat pārsvarā tie ir jauni cilvēki – puse no viņiem ir 18–21 gadu veci.

Arī Latvijas vēstniecības Īrijā konsulārās daļas vadītāja Vija Buša norādīja, ka sievietes, kuras piekrīt fiktīvi laulāties, parasti ir sociāli neaizsargātas vai arī nāk no bērnunamiem. Vēstniecība sniedz konsultācijas un palīdzību cilvēktirdzniecības upuriem.

Buša pastāstīja, ka rekords bijis 2009.gadā, kad reģistrēts rekordliels laulību skaits. Visvairāk laulību 2009.gadā tika reģistrētas ar Pakistānas pilsoņiem – 257. Raksturojot situāciju, Buša informēja, ka arī pērn nekas daudz nav mainījies un līderpozīcijā ir fiktīvās laulības ar Pakistānas pilsoņiem.

Runājot par jaunākajām tendencēm, viņa atzina, ka aprēķina laulības par atlīdzību trīs līdz desmit tūkstoši eiro ir nomainījušas fiktīvas laulības, no kurām daudzās vērojamas cilvēktirdzniecības pazīmes.

Tāpat arvien biežāk laulāties ar Pakistānas pilsoņiem uz Īriju dodas vientuļās mātes, no kurām daļa par tādām kļuvušas, vēl būdamas nepilngadīgas.

Runājot par to, kāpēc lielākā daļa no fiktīvajām laulībām tiek slēgtas tieši Īrijā, Buša pastāstīja, ka šajā valstī tam ir ļoti labvēlīgi likumi, turklāt ne policijai, ne dzimtsarakstu nodaļām nav tiesību iejaukties aizdomīgu laulību gadījumā, pat ja līgava un līgavainis laulības ceremonijā savstarpēji nespēj sazināties bez tulka palīdzības.

Buša arī uzsvēra, ka apkopot precīzu informāciju kavē tas, ka Īrijas dzimtsarakstu departaments nesniedz statistiku par Latvijas pilsoņu laulībām.

Kā vienu no risinājumiem, kas palīdzētu risināt fiktīvo laulību problēmu, Buša minēja grozījumus Krimināllikumā, paredzot atbildību par nelikumīgu uzturēšanās atļauju iegūšanas organizēšanu Eiropas Savienības (ES) un Eiropas Ekonomiskās zonas teritorijā.

Tāpat jāpastiprina preventīvais darbs, tostarp bērnunamos un vispārizglītojošajās skolās, kā arī jāvecina izpratne sabiedrībā par fiktīvo laulību problēmu, to iemesliem un sekām.

Arī komisijas deputāti norādīja uz nepieciešamību risināt fiktīvo laulību problēmu, tāpēc deputāti solīja sekot līdzi, lai grozījumi Krimināllikumā tiktu pieņemti pēc iespējas ātrāk.

Vienlaikus Dzintars Ābiķis ("Vienotība") pauda uzskatu, ka cilvēki, kuri dodas uz Īriju, lai slēgtu fiktīvas laulības, ir vieglas peļņas tīkotāji, kuri, neapzinoties sekas, bieži vien cieš. Taču, neskatoties uz to, viņiem ir jāsniedz palīdzība.

Savukārt Labklājības ministrija ir apņēmības pilna panākt papildu līdzekļu piešķiršanu, lai nodrošinātu palīdzību cietušajiem, par kuriem rūpējas biedrība "Patvērums "Drošā māja"".