Paplašina valsts ģerboņa lietotāju loku

Šos likuma grozījumus, izmantojot Satversmē noteiktās likumdošanas iniciatīvu tiesības, ierosinājis Valsts prezidents Andris Bērziņš.

Ar likuma grozījumiem noteikts, ka lielo valsts ģerboni drīkst izmantot arī Saeimas priekšsēdētājs un apakškomisijas, Ministru kabineta locekļi, Saeimas kanceleja, Latvijas Valsts prezidenta kanceleja, Valsts kanceleja, Krīzes vadības padome, Tieslietu padome, Satversmes tiesa, Augstākā tiesa, Ģenerālprokuratūra, Latvijas Banka un citas pastāvīgās iestādes, kas nav padotas Ministru kabinetam.

Lielo valsts ģerboni turpmāk drīkstēs izmantot arī valstiski atzītos diplomos, apliecībās vai atestātos, kas apliecina zinātniskā grāda, izglītības vai kvalifikācijas līmeņa ieguvi akreditētā izglītības programmā.

Bērziņš arī rosinājis ierobežot logotipa lietošanu valsts ģerboņa vietā.

Grozījumi arī paredz, ka institūcijas statusam atbilstošo valsts ģerboni tiesīgas izmantot arī to pārstāvošās amatpersonas, Saeimas deputāti, prokurori, tiesneši, zvērināti notāri un zvērināti tiesu izpildītāji. Ģerboni institūcijas varēs izmantot arī preses paziņojumos.

Likuma grozījumi nosaka arī kārtību, kādā valsts ģerboni varēs lietot privātpersonas. Paredzēts, ka dokumentos, ko privātpersonas rada, pildot valsts pārvaldes deleģētu uzdevumu, tās būs tiesīgas izmantot mazo valsts ģerboni.

Paredzēts noteikt, ka turpmāk vizuālajā identitātē un grafiskajā standartā, piemēram, pie ēkām, iespieddarbā vai interneta mājaslapās blakus valsts ģerbonim nedrīkstēs lietot citu ģerboni, zīmi, emblēmu vai logo.

Grozījumi paredz, ka valsts ģerboni drīkstēs izmantot arī pastmarkās.

Lai samazinātu ģerboņa lietošanas juridiskās neskaidrības, likuma grozījumi paredz arī terminoloģiskas izmaiņas – vārdus "ģerboņa attēls" aizstājot ar vārdu "ģerbonis", jo būtībā abi vārdi apzīmē vienu un to pašu. Paredzēts atteikties arī no novecojušā jēdziena "ģerboņa grafiskais attēls".