NA un 'Vienotības' sarunās galvenais jautājums būs ebreju īpašumu restitūcija  (99)

Premjers Valdis Dombrovskis jūnija sākumā Bērziņam uzdeva izveidot sarakstu ar ebreju kopienai piederējušajiem īpašumiem 1940.gadā. Taču Bērziņš, kurš ir vienots ar NA nostāju, ka nebūtu veicama nekāda īpašumu atpakaļatdošana, šo uzdevumu atteicās pildīt un 20.jūnijā atkāpās no amata.

"Es domāju, ka mēs izrunāsim tās galvenās lietas, tā pirmā lieta ir šīs rezolūcijas, kuras joprojām ir spēkā, un mēs ļoti ceram, ka [tieslietu ministra pienākumu izpildītajai kultūras ministrei Žanetai Jaunzemei] Grendei nevajadzēs viņas izpildīt, jo skaidrs, ka viņa nevar to izdarīt," sacīja Bērziņš.

Viņš uzsvēra, ka NA vēlas, lai citi koalīcijas partneri respektētu apvienības viedokli ebreju kopienas īpašumu restitūcijas jautājumā un tas būtu nostiprināts, piemēram, atsevišķā deklarācijā.

Bērziņš norādīja, ka ar Dombrovski plānots pārrunāt arī vispārīgus sadarbības principus.

"Patlaban mums nav tāda saraksta ar kaut kādiem darbiem vai prasībām, izņemot tātad šo te," piebilda Bērziņš.

Bijušais tieslietu ministrs klāstīja, ka daudzos deputātos un apvienības valdē ir radusies izajūta, ka brīžiem sadarbība koalīcijā nav bijusi konstruktīva un attieksme pret NA nav bijusi kā pret līdzvērtīgu partneri. Taču apvienība vēlas, lai tās viedokli respektē.

Ja sarunas ar "Vienotību" veiksmīgi risināsies, NA varētu jau tālāk runāt par ministra amata kandidāta deleģēšanu.

NA valdes loceklis Dzintars Rasnačs pastāstīja, ka apvienību sarunās pārstāvēs četri cilvēki – Raivis Dzintars, Gaidis Bērziņš, Roberts Zīle un Einārs Cilinskis.

Bērziņš minēja, ka tiek plānotas sarunas arī ar Reformu partiju.

Jau ziņots, ka pēc Bērziņa atkāpšanās no amata Dombrovskis ("Vienotība") paziņoja, ka vēlas saglabāt esošo koalīciju, par spīti tieslietu ministra lēmumam par atkāpšanos no amata.

Vēstīts arī, ka ebreju īpašumu jautājuma sakārtošana nesen aktualizējās, jo maija vidū premjera birojā tika saņemta vēstule no Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomes, kurā uzsvērts, ka Latvija ir viena no nedaudzajām Eiropas valstīm, kurā joprojām nav pieņemts likums par ebreju reliģisko un sabiedrisko organizāciju īpašumu restitūciju. Padome arī atsaucas uz Lietuvu, kur jau pērn pieņemts šāds likums.