Kravcovs pastāstīja, ka pārbaudījumu viņš kārtos piektdien.
"Tā ir mana paša iniciatīva. Tādējādi es vēlos apliecināt, ka cienu latviešu valodu," teica Kravcovs.
Viņš atzina, ka latviešu valodu neesot viegli iemācīties. "Tas man nākas ļoti grūti, taču esmu gatavs kārtot pārbaudījumus latviešu valodas prasmes pamata līmenim," sacīja Kravcovs.
Valsts valodas prasmes pārbaudes rīko Valsts izglītības satura centrs. Ja tā nokārtota sekmīgi, tiek izsniegta valsts valodas prasmes apliecība.
2009.gadā Kravcovs kļuva par Liepājas domes deputātu, taču valsts valodas neprasmes dēļ darbam pašvaldībā viņš bija spiests algot sev tulku.
Valsts valodas centrs viņam par valsts valodas neprasmi piemēroja 35 latu naudas sodu. Šo lēmumu Kravcovs apstrīdēja tiesā, jo likumu par valsts valodu nevar attiecināt uz pašvaldības deputātu.
Jautājums par Kravcova trūcīgām latviešu valodas zināšanām atkal aktualizējās pēc tam, kad viņu ievēlēja 10. Saeimā. Nacionālās apvienības deputāti valsts valodas neprasmes dēļ rosināja lemt par Kravcova izslēgšanu no parlamenta.
Arī sabiedrībā raisījās interese par to, kā Kravcovs ieguvis pilsonību, nepārvaldot valsts valodu. Par to, vai Kravcovs pilsonību ieguvis likumīgi, Drošības policija (DP) veica pārbaudi, taču nekādus pārkāpumus nekonstatēja.
Pārbaudē DP secināja, ka Kravcovs valsts valodas eksāmenā bija savācis nepieciešamo punktu skaitu, kā arī nebija konstatēti citi šķēršļi viņa uzņemšanai Latvijas pilsonībā, ko pēc tam ar Ministru kabineta rīkojumu viņam arī piešķīra.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!