Pētījumā secināts, ka narkotikas lietojušo cilvēku skaits samazinājies un atgriezies 2003.gada līmenī.
Neskatoties uz to, ka narkotiku pamēģināšana, lietošana un pieejamība valstī ir mazinājusies, kopš 2007.gada sabiedrībā ir vērojama tendence uzskatu liberalizācijas virzienā - palielinājies to iedzīvotāju skaits, kuri atbalsta vieglo narkotiku legalizāciju, secināts pētījumā.
Palielinājies arī to iedzīvotāju skaits, kuri uzskata, ka vieglo narkotiku legalizācija mazinātu ar narkotiku lietošanu saistīto noziedzību. SPKC pētnieki atzīst, ka šāda pārliecība pārsvarā raksturīga jauniešiem vecumā no 15 līdz 24 gadiem.
Centrs savukārt uzskata, ka tieši stingrā Latvijas narkotiku apkarošanas politika ir sekmējusi to, ka šo vielu lietošanas izplatība sabiedrībā nav augsta, uzskata pētījuma autori. Turklāt joprojām lielākā sabiedrības daļa atbalsta represīvu vai konservatīvu pieeju narkotiku politikai, nosoda jebkuru narkotiku pamēģināšanu vai lietošanu, kā arī atzīst to par veselībai kaitīgu nodarbi.
Līdzīgi kā citviet Eiropā un pasaulē, arī Latvijā marihuāna un hašišs ir izplatītākā nelegālā viela, secināts pētījumā. Latvijā 2011.gadā salīdzinājumā ar 2007.gadu marihuānas pamēģinājušo iedzīvotāju īpatsvars nav būtiski mainījies, savukārt neseno lietotāju skaits ir samazinājies - 2007.gadā marihuānu pēdējā gada laikā bija lietojuši 4,9% iedzīvotāju, bet 2011.gadā - četri procenti, teikts pētījumā.
Otra izplatītākā viela, ko savas dzīves laikā ir pamēģinājuši 2,7% jeb aptuveni 40 000 Latvijas iedzīvotāju, ir "ekstazī". Pagājušajā gadā pēdējā mēneša laikā "ekstazī" lietojuši tikai 0,4% iedzīvotāju, kas ir ievērojami mazāk kā 2007. gadā, kad "ekstazī" pēdējā mēneša laikā bija lietojuši 1,5% iedzīvotāju, secinājuši SPKC.
Amfetamīni ir trešā visbiežāk lietotā narkotiskā viela. Tos dzīves laikā pamēģinājuši 2,3% jeb aptuveni 33 000 iedzīvotāju. 2007.gadā, salīdzinājumā ar 2011.gadu tos bija pamēģinājuši ievērojami vairāk iedzīvotāji. Arī neseno amfetamīnu lietotāju skaits būtiski sarucis - pēdējā gada laikā amfetamīnus lietojuši tikai 0,3% iedzīvotāju, salīdzinot ar 0,9% 2007. gadā.
Pētījumu veic četros gados, aptaujājot Latvijas pastāvīgos iedzīvotājus vecumā no 15 līdz 64 gadiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!