Liels bija ceļotājas pārsteigums, kad neilgu laiku pēc ārvalstu brauciena viņa atklāja - citā valstī no viņas konta noskaitīta prāva naudas summa. Banku pārstāvji mierina - no krāpniekiem cietušie vienmēr atgūst izzagto naudu, un aicina rūpīgi uzraudzīt savus kontus.
Kāda portāla "Delfi" lasītāja pastāstīja, ka viņai un dažiem viņas paziņām no "Swedbank" bankas kartēm pazudušas prāvas summas - 1000 un pat 2000 latu, kas it kā izņemtas ASV, kur cietusī nemaz nav bijusi. Sieviete stāstīja, ka manipulācijas ar viņas un paziņu kartēm notikušas ļoti īsā laikā, cilvēkiem jau atrodoties Latvijā. Apkrāptā sarunā ar portālu "Delfi" izteica bažas, ka notikusi kāda vērienīga krāpšana un, iespējams, no bankas kāds nopludinājis klientu datus.
Laikā, kad cilvēki sākuši aktīvāk operēt ar bankas kartēm un mazāk lietot skaidru naudu, nereti gadās iekrist krāpnieku rokās. Gadījumi, kad krāpnieki noskanē svešu karšu datus, notiek diezgan bieži, parasti cilvēkiem iepērkoties ārvalstīs, vai ieliekot bankas karti ar speciālu ierīci aprīkotā bankomātā, portālam "Delfi" atzina "Swedbank" Komunikācijas vadītājs Ivars Svilāns. Cilvēkiem nevajagot bažīties, ka naudu neatgūs, jo parasti bankas apkrāptajiem pārskaitītās summas atgādā atpakaļ kontos.
Shēma, kuru krāpnieki izmanto, esot gaužām vienkārša - tiek noskanēti cilvēka kartes dati un tad tie izmantoti, lai operētu ar kontā esošo naudu. Bieži kartes noskanē ārvalstīs, tās lietojot iepirkšanās vietās vai bankomātos, taču ir bijuši gadījumi, kad tā dēvētos "skenerus" atrod uzmontētus arī uz bankomātiem Latvijā. Svilāns atminās gadījumu, kad Latvijā noķerti krāpnieki no Rumānijas un Moldovas, kuri sākuma uz bankomātiem uzstādījuši ierīces, ar kuru palīdzību ieguva banku klientu maksājumu karšu datus, un pēc tam, izmantojot viltotas maksājumu kartes, izņēma no bankomātiem skaidru naudu. Toreiz no krāpnieku "rokas" cietuši gan "Swedbank" un "PrivatBank" klienti.
Svilāns stāsta, ka bankomātu uzturētāji parasti viens otru cenšas informēt par gadījumiem, kad uz kādas no naudas mašīnām atklāta kopēšanas ierīce, ar kuras palīdzību ļaundari iegūst svešu maksāšanas līdzekļu datus. Tādā situācijās bankas apzinot savus klientus, aicinot nomainīt bankas kartei PIN kodu, un ziņot, ja no kartes ir nozagta nauda. Gadījumos, ja atklājas, ka karte ir cietusi "skenera" uzbrukumā, banka klientiem karti nomaina bez maksas, vēsta "Swedbank" pārstāvis.
Arī Latvijā uz "Swedbank" automātiem banka esot uzstādījusi zaļas, pīļu knābjiem līdzīgas ierīces, kuras traucē neģēļiem automātus aprīkot ar kopēšanas ierīcēm. Svilāns aicināja cilvēkus arī pievērst uzmanību tam, kā izskatās bankomāts, no kura vēls izņemt naudu, un, manot aizdomīgas ierīces, ziņot bankai.
Atrodoties ārvalstīs un arī ikdienā, mājās esot, ir jāseko līdzi savam konta atlikumam, sarunā ar portālu "Delfi" aicināja "SEB bankas" pārstāve Anna Vilsone. Savukārt, pamanot, ka noticis kāds aizdomīgs darījums, nekavējoties jāsazinās ar banku, kura izvērtēs notikušo, krāpšanas gadījumā atmaksājot klientam nozagto naudu atpakaļ.
Vilsone nevarēja pateikt, vai vasaras sezonā, kad cilvēki biežāk dodas atvaļinājumos, krāpšanās ar banku kartēm notiek biežāk, parasti cilvēki vairāk cieš, kādā konkrētā valstī uzrodoties jaunam noziedzīgam grupējumam. "SEB bankas" pārstāve zināja stāstīt, ka shēma, pēc kuras darbojas krāpnieki, esot šāda - vieni nokopē kartes datus, bet otri - izgatavo viltus kredītkartes, ar kurām mēģina "iztīrīt" bankas kontu. Parasti šīs darbības prasa laiku, un nereti konts tiek "iztīrīts", kad cilvēks jau fiziski ir atgriezies Latvijā.
Ir bijuši gadījumi, kad banka, pamanot dīvainas darbības klienta kontā, sazinās ar cilvēku, lūdzot darbības apstiprināt, stāstīja Vilsone, sakot, ka tā nereti pati banka pieķer krāpšanos. To, vai ir bijuši gadījumi, kad cilvēki mānās, stāstot, ka no viņu kontiem izzagta nauda, Vilsone nezināja teikt, bilstot, ka visdrīzāk šādi kāzusi nav bijuši.
Bankas "Citadele" pārstāve Ieva Prauliņa mudina cilvēkus nekad un nevienam neizpaust savas kartes datus un PIN kodu, savukārt, iepērkoties, nepieļaut, ka karti aiznes prom no redzesloka.
""Citadele" seko līdzi klientu finanšu drošībai katru dienu 24 stundu garumā gan darījumiem Latvijā, gan starptautiskiem darījumiem neatkarīgi no tā, kur atrodas klients, un veic visu iespējamo, lai savlaicīgi pasargātu savus klientus no trešo pušu krāpnieciskām darbībām," uzsver Prauliņa.
Bankas pārstāvji arī aicina uzmanīgi sekot tam, kur bankas karti izmanto, cenšoties pasargāt sevi no krāpniekiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!