Koalīcija vienojas vasaras laikā izskatīt grozījumus pilsonības likumā  (52)

"Mēs šodien visi vienojāmies par to, ka mēs vasarā steidzamības kārtā un ātri atrisināsim šos jautājumus – līdz jūlija beigām, augusta sākumam," sacīja Grende. Viņa minēja, ka šis bija viens no jautājumiems, kas divpusējās sarunās ar "Vienotību" NA bija būtisks.

"Es ceru, ka arī Saeimas deputātiem izdosies paātrināt šā jautājuma virzību, un par to esam panākuši vienošanos arī koalīcijā," teica premjers Valdis Dombrovskis ("Vienotība").

Viņš minēja, ka uz sēdi bija ieradušies arī Saeimas atbildīgās apakškomisijas pārstāvji, kuri norādīja, ka ir gatavi nodrošināt visa likumprojekta pietiekami ātru virzību ar mērķi panākt to, ka jau augustā šis likumprojekts nonāktu Saeimā uz otro lasījumu. Dombrovskis atzina, ka tādējādi lielā mērā šis jautājums tiks atrisināts.

Lai arī NA vēlējās likumprojektā atdalīt dubultpilsonības jautājumus no pārējā likuma, tas netiks veikts, bet likumprojekts tiks skatīts kopumā, sarunā ar aģentūru BNS apstiprināja Saeimas Pilsonības likuma grozījumu apakškomisijas vadītājs Ingmārs Čaklais.

Viņš pastāstīja, ka šajā gadījumā paātrināta likuma izskatīšana nenozīmē, ka tas tiks izskatīts divos lasījumos, bet gan to, ka vasarā starp parlamenta sesijām turpināsies darbs likuma grozījumu sagatavošanai, lai jau augustā Saeima par to varētu lemt otrajā lasījumā.

Čaklais uzsvēra, ka likumprojekta izskatīšana divos lasījumos būtu nenopietna, tādēļ tas tiks skatīts parastajā kārtībā – trijos lasījumos. Tāpat viņš paskaidroja, ka likumprojekts ir pārāk nopietns, lai to atstātu uz rudeni. Viņš klāstīja, ka koalīcijā esot vienojušies, ka likumprojekts pēc iespējas ātrāk jānodod sabiedrībai.

Apakškomisijas vadītājs minēja, ka palicis saskaņot apakškomisijā dažus tehniskus jautājumus, lai pabeigtu likuma otrā lasījuma redakciju. Viņš paredz, ka uz trešo lasījumu būtiskas izmaiņas likumā nesekos.

Jau ziņots, ka Saeimas Pilsonības likuma grozījumu apakškomisija arī vasarā regulāri turpinās strādāt pie likumprojekta.

Grozījumi Pilsonības likumā paredz, ka Latvijas pilsoņiem varēs izveidoties dubultā pilsonība ar vēstures, kultūras un ekonomikas ziņā Latvijai tuvām valstīm – Eiropas Savienību, NATO un Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas (EBTA) valstīm.

EBTA likumprojektā iekļauta, lai no valstu vidus neizslēgtu tādu valsti kā Šveice. Latvijas pilsonību varēs saglabāt arī tie latvieši, kas šo gadu laikā ieguvuši Šveices pilsonību, informēja Tieslietu ministrijā.

Likumprojektā arī plānots atvieglot kārtību, kādā par Latvijas pilsoņiem atzīst nepilsoņiem dzimušos bērnus. Likuma grozījumi paredz, ka turpmāk būs vajadzīga tikai viena vecāka piekrišana. Pašlaik ir nepieciešams abu vecāku iesniegums, lai bērnu atzītu par Latvijas pilsoni.

Tāpat likumprojektā paredzēts atcelt ierobežojumu trimdiniekiem – ārzemēs dzīvojošiem latviešiem, kuri Latviju pametuši, glābdamies no okupācijas režīma, un kuri nebija paspējuši atgūt Latvijas pilsonību līdz noteiktajam termiņam 90.gadu vidū, viņi Latvijas pilsonību varēs tagad noformēt neierobežotā laika periodā, pieļaujot minēto personu dubultpilsonību.

Katram etniskajiem latvietim un līvam visā pasaulē būs tiesības uz Latvijas pilsonības iegūšanu, tostarp tiek akceptēta viņiem dubultās pilsonības iespēja, taču abos gadījumos ir jāapliecina latviešu valodas prasme.

Latviešu valodas prasmes pārbaude nebūs jākārto Latvijā dzīvojošām personām, kuras ieguvušas pamatizglītību latviešu valodā, apgūstot latviešu valodā vairāk nekā pusi no pamatizglītības mācību programmas. Ja agrāk no šīs pārbaudes tika atbrīvoti tikai vispārizglītojošo skolu absolventi, tad tagad arī profesionālo vidējo izglītību latviešu valodā ieguvušie absolventi.

Likumprojektā tiek iekļauta stingrāka norma par pilsonības nepiešķiršanu personām, kuras ar savu uzvedību vai darbībām rada draudus valsts drošībai, sabiedriskajai kārtībai vai Satversmē nostiprinātām konstitucionālām vērtībām, līdzīgi kā tas ir citās Eiropas un pasaules valstīs, kuras rūpējas par savu suverenitāti.

Ar likuma grozījumiem plānots atvieglot kārtību, kādā par Latvijas pilsoņiem atzīst nepilsoņiem dzimušos bērnus. Turpmāk tam būs vajadzīga tikai viena vecāka piekrišana un šādu vēlmi vecāks varēs izteikt bērna reģistrācijas brīdī.

Pilsonības likuma grozījumu izstrādei Saeimā tika izveidota īpaša apakškomisija. Likums nav bijis mainīts 15 gadu. Pilsonības likums tika atvērts 10.Saeimas laikā, un to pārņēma arī 11.Saeima.