RD papildinās gaisa kvalitātes uzlabošanas plānu; VARAM pārskatīs ostas termināļiem izsniegtās atļaujas  (2)

"Esam vienojušies pirmdien ar Rīgas domi, ka tā ver vaļā gaisa kvalitātes uzlabošanas plānu, kurā iekļauti arī šie objekti [ostas teritorijā], kuri rada piesārņojumu. Rīgas domes plānā nav vērts iekļaut tikai tos pasākumus, kurus plāno īstenot un finansēt pati pašvaldība. Jāiekļauj visus pasākumus, ko veic dzelzceļš, VARAM, Valsts vides dienests, termināļi, brīvosta - visi, kas ietekmē gaisa kvalitāti šajā teritorijā," uzsvēra Spiridonovs.

Rīcības plānā būs jāparedz ir konkrēts darbības plāns - rīcība, nauda, laiks. Pēc regulāriem iedzīvotāju pārmetumiem un Valsts vides dienesta vizītēm dažādu termināļu vadītāji pauduši katrs citādākas apņemšanās, kā labot situāciju, taču VARAM gribētu redzēt visus pasākumus apkopotus vienā plānā.

"Nav galvenā cēloņa, bet gan vairāki atsevišķi jautājumi, no kuriem katru var risināt citādi. Viss atkarīgs no vielas, ko pārkrāmē," sacīja Spiridonovs. Ierēdnis uzsvēra, ka uzņēmumu saimnieciskās darbības pārtraukšana nav vienīgais veids, kā ievērot vides aizsardzības prasības - tam ir vairākas citas metodes un paņēmieni.

Tikmēr VARAM plāno pārskatīt ostas termināļiem izsniegtās atļaujas un tajās noteiktās prasības. "Mums jāvērtē savas iepriekšējās darbības un jāskatās, uz kādiem nosacījumiem ir izsniegtas atļaujas un kāpēc šīs emisijas ir tik lielas. Iespējams, ja mēs sasummēsim visas darbības, kas parādās atļaujās, nemaz nevar sasniegt pozitīvu gaisa kvalitāti šajā teritorijā," atzina Spiridonovs.

"Šobrīd nav izšķiršanās par to, vai pārvietot iedzīvotājus, slēgt uzņēmumus vai ierobežot Brīvostas darbību. Primāri jāsaprot, ka daudz ko varam izdarīt tieši tehnoloģiju līmenī - uzlabojot, izvirzot jaunas prasības, grozot normatīvo regulējumu. Pasaules praksē ir gadījumi, kad pie kritiskām situācijām ir pārvietoti iedzīvotāji, bet nedomāju, ka tas būtu labākais risinājums Latvijas gadījumā - tam nepieciešami papildu pētījumi un vērtējums," norādīja Rīgas brīvostas valdes locekle, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra padomniece Inga Antāne.

Antāne gan norādīja, ka Brīvostas valdei būtu jāskata, kādā veidā tā plāno savu saimniecisko darbību ostas teritorijā - nepieciešams apzināt esošo teritoriju noslodzi un kapacitāti, jo tas ir viens no svarīgākajiem ostas attīstības jautājumiem. "Lai mēs zinātu, ka viss tiek maksimāli izmantots, varbūt varētu domāt par kāda uzņēmuma pārvietošanu, bet tas jāskata kompleksi gan ar ostas attīstības programmu, gan vides prasību ievērošanu, gan Rīgas domi," sacīja brīvostas pārstāve.

VARAM amatpersonas šodien apmeklēja Rīgas brīvostas teritorijā strādājošos uzņēmumus SIA "OVI Rīga", SIA "Woodison Terminal" un SIA "MAN-TESS", lai klātienē iepazītos ar šo uzņēmumu darbību un īstenotajiem pasākumiem gaisa kvalitātes uzlabošanā. "OVI Rīga" un "Woodison terminal" vadītāji apgalvoja, ka šo uzņēmumu darbības teritorijā piesārņojuma līmenis nekad nav ticis pārsniegts un naftas produktu smakas avots meklējams citur. Uzņēmēji uzskata, ka ostas teritorijā būtu nepieciešams veidot blīvu gaisa monitorēšanas sistēmu, lai varētu identificēt īsto smakas avotu, tomēr VARAM speciālisti norādīja, ka svarīgi ir nevis atrast vienu vainīgo, bet panākt, ka konkrētas prasības ievēro visos termināļos. "Nav viena stacionāra piesārņojuma avota, tāpēc problēma jārisina kompleksi," uzsvēra Spiridonovs.

Kā galveno iemeslu naftas produktu smakai, kas virmo gaisā termināļu tuvumā, uzņēmēji min vecās dzelzceļa cisternas, kuru iztukšošana nav iespējama, neatverot augšējo lūku. Degvielas tvaiki nokļūst gaisā, arī pārkraujot produktus termināļos. Nomainīt cisternas pret modernākām nav ostā darbojošos uzņēmēju spēkos, jo tās vai nu Krievijas uzņēmēju privātīpašums, vai tiek nomātas.

Visbiežāk smaku izraisīšanā tiek vainots SIA "MANN-TESS". Viens no uzņēmuma termināļiem atrodas vien 104 metru attālumā no tuvākās dzīvojamās ēkas, taču ierēdņu viesošanās laikā uzņēmuma teritorijā nebija manāmas ne degvielas cisternas, ne to radītās smakas. Jau ziņots, ka Valsts vides dienesta Lielrīgas reģionālā vides pārvalde jūnija sākumā nosūtījusi brīdinājumu par iespējamu iekārtu darbības apturēšanu Tvaika ielā 7a un Tvaika ielā 7k-1, jo uzņēmums atkārtoti pārkāpis normatīvajos aktos noteiktās vides prasības un tam izvirzītos nosacījumus šādu darbību veikšanai.

Pēc šī brīdinājuma uzņēmums veicis vairākus piesārņojuma ierobežošanas pasākumus, kopumā investējot tajos ap 200 000 latu un uzliekot papildu vākus degvielas cisternām, lai samazinātu laiku, kad tās ir atvērtas. Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Kārlis Andersons norādīja, ka "MANN-TESS" arī apsverot iespēju pārvietot kraušanas operācijas kuģos uz Kundziņsalas piestātni, kur dzīvojamie rajoni atrodas nesalīdzināmi tālāk, nekā Sarkandaugavā.

Andersons uzsvēra - lai radikāli uzlabotu situāciju, uzņēmumiem būtu jādomā par tehnoloģijām, kas ļautu tvaikus savākt un iznīcināt. Kopumā uzņēmums gaisa kvalitātes uzlabošanas pasākumos būtu gatavs investēt vēl aptuveni 700 000 latu, taču pie nosacījuma, ka līdzīgus ieguldījumus veiks arī citi uzņēmumi, kas strādā ar naftas produktiem un rada piesārņojumu.

Andersons arī pastāstīja, ka uzņēmums ierīkojis arī bezmaksas telefona līniju un apņēmies atbildēt uz visiem zvaniem, tomēr tas izrādījies grūtāk, nekā paredzēts, jo liela daļa sūdzību tiek pieteiktas anonīmi, turklāt iespēju pasūdzēties par smakām bieži izmanto arī Mangaļsalas un Bolderājas iedzīvotāji, līdz kuriem "MANN-TESS" piesārņojums nevarētu būt nokļuvis. Andersons uzskata, ka Rīgas brīvostā vajadzētu izveidot kopīgu informācijas sistēmu, kurā tiktu uzklausītas iedzīvotāju sūdzības, tomēr Antāne norādīja, ka tas būtu tikai "termometrs", kas problēmu nerisinās.

Jautāta, ar kādiem tēriņiem problēmas risināšanā varētu būt jārēķinās valstij un pašvaldībai, Antāne uzsvēra: "Visā pasaulē ir princips, ka maksā piesārņotājs."