Apkarošanas programma beigusies – latvāņi palikuši  (184)

Saskaņā ar programmu, šogad tiem nevajadzētu aizņemt vairāk par 2000 hektāru zemes. Tomēr Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) direktore Kristīne Kjago atzina, ka Latvijā ir 10 640 hektāri latvāņu aizņemtās platības.

Šobrīd VAAD finansējuma trūkuma dēļ vairs neuzmēra latvāņu teritorijas pēc savas iniciatīvas, bet gan iegūst informāciju no pašvaldībām, "Latvijas Valsts mežiem", Gaujas Nacionālā parka un fiziskām personām u. c. pārstāvjiem.

Latvijas Lauksaimniecības Universitātes (LLU) zinātnieki pirms sešiem gadiem prognozēja - ja neapkaros, 2010. gadā latvāņi aizņemšot ap 30 000 ha.

Zemkopības ministrijas (ZM) Lauksaimniecības departamenta direktora vietniece Iveta Ozoliņa laikrakstam stāstījusi, ka tikai 2006. gadā valsts atvēlēja aptuveni 110 000 latu latvāņu problēmas risināšanai. Tā nauda tika iztērēta uzmērīšanai, datu bāzes veidošanai un kartes zīmēšanai.

Praktiskai latvāņu iznīdēšanai bija nepieciešami 12 miljoni. Vienīgais iespējamais finansējuma avots bija lauksaimnieku ES subsīdijas, taču lauksaimnieki noprotestēja šādu valsts atbalsta izmantošanu, un cits finansējums netika atrasts. Par piešķirtajiem valsts līdzekļiem VAAD veica latvāņu platību uzmērīšanu, izveidoja datu bāzi.

Notikusi arī uzraudzība un zemes īpašnieku brīdināšana par latvāņu neiznīdēšanu uz savas zemes. Vēl izveidoti informatīvi materiāli, un 2008. gadā dažos novados pašvaldības apkarojušas latvāņus pašu spēkiem.

ZM ierēdne Iveta Ozoliņa gan uzskata, ka programma nesusi arī savus ieguvumus, piemēram, sabiedrības informēšanu, izglītošanu, metodikas izstrādāšanu latvāņu apkarošanai, likumdošanas izstrādi un latvāņu izplatības mērījumu veikšanu, kā arī datubāzes izveidi.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM), kas programmu veidoja, tās realizācijas neizdošanos arī pamato ar naudas trūkumu. Tomēr ministrijas valsts sekretāra vietnieks vides jautājumos Jurijs Spiridonovs apsola: "Līdz gada beigām vai nākamā gada sākumam tiks apzināta aktuālā situācija ar latvāņu izplatību un nepieciešamie finanšu resursi pasākumu īstenošanai, lai to novērstu. Bet jau nākamajā gadā, ja valsts budžeta finanšu iespējas to ļaus, tiks sākta šo pasākumu īstenošana."

Abas ministrijas plāno piesaistīt Eiropas Savienības programmas "Life +" finansējumu, tomēr vēl neesot garantijas, ka izdosies pielāgoties programmas prasībām, jo regulāri veicamus pasākumus tā nefinansē.

Latvāņu izplatības ierobežošanas programma paredzēja arī samazināt negadījumu skaitu. Valsts apdegumu centra (VAC) vadītājs Andrejs Levins informē, ka katru gadu ar apdegumiem, ko radījuši latvāņi, centrā ierodas 3 – 5 cilvēki. Šogad gan neviens latvāņu upuris VAC vēl nav bijis, tomēr visbiežāk no tiem nākas ciest jūlijā un augustā. Latvāņu apdedzināto patiesais skaits gan esot lielāks, jo parasti, ja gūtie apdegumi nav tik nopietni, cilvēki vēršoties pie ģimenes ārsta vai dermatologa, nevis apdegumu centrā, vēsta "Latvijas Avīze".

LLU zinātnieki uzskata, ka latvāņu izplatība katru gadu pieaug vismaz par 10% no iepriekšējā gada aizņemtās platības

Sosnovska latvānis Latvijā 50. – 60. gados tika ievests kā lopbarības augs. Tomēr nu jau vairākus gadu desmitus tā izplatība kļuvusi teju nekontrolējama. Visvairāk latvāņi izplatīti Madonas, Cēsu, Dagdas, Siguldas un Neretas novadā.