Šobrīd tajā aug aptuveni 300 Latvijas klimatiskajiem apstākļiem piemērotākās šķirnes. Vislielākā šķirņu daudzveidība ir floribundrozēm un krūmrozēm.
Ziņas par Latvijā savvaļā augošajām rozēm ir kopš 12. - 13. gadsimtā. Savvaļas rožu stādus izraka un stādīja vai katrā lauku sētā netālu no kūts, jo ticēja, ka dzeloņainie krūmi atbaida raganas un darbojas pret "ļauno aci". Arī nosaukums šiem augiem tolaik bija visai savdabīgs – vilkatrīceklis, vilkadrīcekle, vilka būka. Vārdu roze visticamāk sāka lietot līdz ar no Rietumeiropas ievestu rožu šķirņu audzēšanu – Latvijā tas varēja notikt 17. gadsimtā Jelgavā, kur Kurzemes hercoga dārzā 1625. gadā esot bijis izveidots rožu dārzs. Pēc pusotra gadsimta tās sāka audzēt arī Rīgas dārzos
.Rožu selekcijā savu roku ir pielikuši arī Latvijas dārznieki un selekcionāri. Par ieguldījumu parka rožu selekcijā Nacionālā botāniskā dārza rožu selekcionāre Dzidra Rieksta 2007.gadā tika apbalvota Triju Zvaigžņu ordeni, savukārt 2010.gadā viņa kļuva par Rundāles pils muzeja Zilās rozes ordeņa pirmo saņēmēju. Dārza ekspozīcijās pie administratīvās ēkas šobrīd zied un ir aplūkojama lielākā daļa no viņas izveidotajām šķirnēm.
Dārza kolekcijā kopumā ir ap 500 rožu šķirņu.
Nākamnedēļ no 18 - 22. jūlijam Rožu dienas Botāniskajā dārzā- visu "rožainu" vārdu vai uzvārdu īpašnieki - Rozes, Rozālijas, Rozīši, Rožkalni, Rozenbergi un citi - var apmeklēt Botānisko dārzu bez maksas.
Svētku dienā 21.jūlijā būs rožu gadatirgus un divas lekcijas - viesiem būs iespēja saņemt rožu lietpratēju ieteikumus rožu šķirņu izvēlē un kopšanā (ekskursija 11:00, vadīs Sarmīte Veidere). No 12:00 tiks stāstīts rožu audzētāja Valda Ozola stāsts bildēs "Rozes 21.gadsimtā".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!