Priekšlikumu iesniegšana EP noslēdzas šonedēļ un tiek paredzēts, ka kopumā tiks iesniegts rekordliels grozījumu skaits. Kalnietes izstrādātos grozījumu piedāvāja parakstīt arī citiem Baltijas valstu deputātiem, lai tādējādi uzsvērtu Baltijas valstu vienotību šajā jautājumā.
Kalniete vēlas, lai kolēģi Lauksaimniecības komitejā "redz, ka mēs, Baltijas valstu deputāti no visdažādākajām politiskajām grupām, esam vienoti mūsu zemnieku interešu aizstāvēšanā".
"Mums ir nepieciešama visaptveroša un taisnīga KLP reforma, jo šā brīža Eiropas lauksaimniecības politika nav ilgtspējīga," pauž Kalniete.
Kalnietes sagatavotos grozījumus no Latvijas deputātiem ir parakstījuši Ivars Godmanis, Krišjānis Kariņš, Kārlis Šadurskis, Inese Vaidere un Roberts Zīle.
19.jūnijā EP Lauksaimniecības komitejā pirmo reizi KLP reformas atbildīgais ziņotājs prezentēja sagatavotos grozījumus, kuri paredzēja, ka neviena dalībvalsts par hektāru nesaņem mazāk nekā 65% no vidējā maksājuma lieluma Eiropā. Tuvāko nedēļu laikā iesniegtie grozījumi tiks nodoti tulkošanai, bet EP Lauksaimniecības komitejā diskusijas par reformu atsāksies septembrī.
Latvijas prasība Briselei ir objektīvi tiešie maksājumi visiem ES lauksaimniekiem, nosakot, ka minimālais maksājumu līmenis ir vismaz aptuveni 80% apmērā no ES vidējā maksājuma, kas ir jāsaņem ikvienai ES dalībvalstij, sākot jau ar 2014.gadu. Tikmēr tiešmaksājumi Latvijas zemniekiem patlaban ir viszemākajā līmenī ES, nepārsniedzot 63 latus par hektāru, kamēr vidējais ES rādītājs ir 266 eiro jeb 186 lati par hektāru.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!