Kā informēja AKKA/LAA sabiedrisko attiecību speciālists Reinis Briģis, topošā direktīva attieksies uz autortiesību un blakustiesību kolektīvo pārvaldījumu un multiteritoriālo autoru darbu licencēšanu jeb muzikālo darbu administrēšanu interneta vidē. Iecerēts, ka tā atvieglos mūzikas likumīgu pieejamību internetā Eiropas Savienības (ES) vienotā tirgū.
Kā norādīts EK paziņojumā, jaunās digitālās tehnoloģijas paver iespējas kā radītājiem, tā arī patērētājiem un uzņēmējiem. Pieprasījums pēc aizsargātiem darbiem, tostarp mūzikas, filmām, grāmatām tiešsaistē palielinās, tas nav ierobežots ar fiziskām valstu robežām, līdz ar to EK priekšlikums paredz noteikt minimālos standartus multiteritoriālai licencēšanai.
Šādas direktīvas pieņemšana atvieglotu iespēju saņemt nepieciešamās licences tiem uzņēmējiem, kas ES vēlas tiešsaistē likumīgi piedāvāt muzikālos darbus. Tā arī noteiktu autortiesību un blakustiesību kolektīvā pārvaldījuma organizāciju darbības caurskatāmības un interneta autoratlīdzības sadales standartus, kuru prioritātes ir ātra un pārskatāma atlīdzības nodrošināšana autoriem, skaidroja Briģis.
EK Iekšējā tirgus un pakalpojumu komisārs Maikls Barnjē šajā sakarā uzsvēris, ka ir nepieciešams vienots Eiropas tirgus, kas strādātu kā radītāju, tā patērētāju un pakalpojumu nodrošinātāju labā. Pēc Barnjē domām, efektīvākas pārvaldītāju organizācijas atvieglotu iespēju pakalpojumu nodrošinātājiem piedāvāt muzikālus darbus tiešsaistē pārrobežu vidē - kaut ko, kas kalpotu gan Eiropas patērētājam, gan kultūras daudzveidībai.
EK priekšlikumu jaunajai direktīvai uzteic arī tā sagatavošanā iesaistītā Eiropas Autoru un komponistu biedrību apvienība GESAC, kuras biedre ir arī AKKA/LAA. Apvienība norāda, ka patlaban ES ir vairāk nekā 300 tiešsaistes pakalpojumu nodrošinātāju, kas piedāvā vairāk nekā 20 miljonus aizsargātu darbu no visas ES, tā demonstrējot sektora vitalitāti un pozitīvu ietekmi uz Eiropas digitālo tirgu, kas 2010.gada sākumā piedzīvoja 22% izaugsmi, trīskārt apsteidzot pasaules vidējos rādītājus. Autortiesību organizācijām šajā attīstības procesā bijusi būtiska loma, nodrošinot pakalpojumu sniedzējiem pieeju mūzikas darbiem, uz kuriem šis uzņēmējdarbības sektors balstās.
Savukārt Starptautiskā Autoru un komponistu biedrību konfederācija CISAC savā paziņojumā paudusi pasaules autoru gandarījumu par šo iniciatīvu, papildus norādot, ka CISAC biedri, kuru vidū ir arī AKKA/LAA, jau izstrādājuši un ieviesuši obligātos profesionālos noteikumus, lai nodrošinātu augstākos pārvaldes un finanšu pārskatāmības standartus autortiesību organizācijām, kas uzņemtas CISAC. Arī AKKA/LAA strādā saskaņā ar šiem profesionālo noteikumu kritērijiem, pastāstīja Briģis.
Kā ziņots, EK izstrādājusi jaunas direktīvas uzmetumu, paredzot autoratlīdzības iekasējošo aģentūru darbību stingrāku uzraudzību un mūzikas tirdzniecības internetā licenzēšanas sakārtošanu, paziņoja EK.
EK norāda, ka dažu nacionālo autoratlīdzību iekasējošo aģentūru darbība rada bažas attiecībā uz to caurskatāmību, administrēšanu un autoru vārdā iekasēto līdzekļu pārvaldību.
Dažos gadījumos autoratlīdzību iekasējošo aģentūras līdzekļus, ko vajadzētu izmaksāt autoriem, tā vietā izmantojušas riskantām investīcijām, kas "liecina par autortiesību turētāju ierobežoto ietekmi uz šīm iestādēm".
ES ir vairāk nekā 250 autoratlīdzības iekasēšanas aģentūru, kas ik gadu visā blokā iekasē aptuveni sešus miljardus eiro (4,22 miljardus latu).
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!