Latvijas velokartes veidotāji aicina uz sadarbību pašvaldības un arī tūrisma nozari, biznesa portālam "Nozare.lv" preses konferencē pastāstīja kartes idejas autors un Latvijas Riteņbraucēju apvienības valdes priekšsēdētājs Viesturs Silenieks (ZZS).
Pašlaik Latvijas velokartē ir informācija par velomaršrutiem Liepājas pašvaldībā, kā arī Rīgas un daži velotūrisma maršruti, taču plānots šo informāciju papildināt gan ar starptautiskajiem maršrutiem, gan ar maršrutiem citās pašvaldībās.
Par sadarbību informācijas publicēšanā jaunajā interneta vietnē jau esot runāts gan ar pašvaldību savienību, gan ar plānošanas reģioniem, kā arī konkrētām pašvaldībām.
Interesi par šo projektu izrādījušas Siguldas, Krāslavas, Daugavpils, Preiļu un Kuldīgas pašvaldības, sagaidāma arī interese no Ventspils pašvaldības puses, kā arī citām pašvaldībām.
Latvijas velokarte ir iecerēta kā sociāls, nevis komerciāls projekts, taču paredzams, ka šajā kartē tiktu publicēta informācija par uzņēmumiem, kas saistīti ar velotūrismu, piemēram velosipēdu darbnīcām, veikaliem, tūrisma nozares uzņēmumiem u.tml.
"Svarīgi, ka tieši pašvaldība, kura, izmantojot pieejas paroles, varēs publicēt informāciju kartē, ar savu vārdu apliecina šīs informācijas ticamību un regulāri atjauno informāciju," uzsvēra Silenieks.
Pašlaik saite uz Latvijas velokarti atrodama mālaslapās "Divritenis, lv" un "Veloriga.lv".
Kartes izveide izmaksas lēšamas dažos tūkstošos latu, bet precīzi tās neesot aprēķinātas, projektu atbalstījusi arī Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD).
Silenieks pastāstīja, ka līdzīgu interaktīvu projektu, kuros esošā informācija ne tikai tiek regulāri atjaunota, bet arī ir lejuplādējama navigācijas sistēmās un nosūtāma arī sociālajos tīklos, Igaunijā un Lietuvā neesot. Tas esot retums arī citās valstīs, jo, piemēram, Eiropas Savienībā lielākoties tiekot finansēti projekti, kuros paredzēts izdot kartes papīra formātā.
Latvijas velokartē būs atrodama informācija ne tikai par aktuālajiem velomaršrutiem, bet arī vietām, kur ar velobraucējiem notiek visvairāk ceļu satiksmes negadījumu, kā arī informāciju par to, kur visbiežāk zog velosipēdus. Pašlaik informācija par velosipēdu zagļu iecienītākajām vietām tiekot apkopota sadarbībā ar žurnālu "Ir", bet plānots kartē publicēt arī Valsts policijas rīcībā esošo informāciju.
Kā preses konferencē informēja CSDD pārstāve Ieva Bērziņa, sadarbībā ar CSDD Latvijas velokartē ir informācija par ceļu satiksmes noteikumiem un arī saite uz CSDD mājaslapu, kur iespējams reģistrēt velosipēdu.
Bērziņa informēja, ka velosipēdu reģistrs pastāv divus gadus un pašlaik reģistrēti 12 646 velosipēdi.
Šī gada pirmajā pusgadā ceļu satiksmes negadījumos bojā gājuši 13 velosipēdisti. Pagājušajā gadā attiecīgajā laika periodā dzīvību zaudējis tikai viens velosipēdists, bet iepriekšējos gados - pieci seši velosipēdisti.
Tā kā tiek prognozēts, ka velosipēdistu skaits pieaugs, nepieciešams arī informēt sabiedrību par ceļu satiksmes noteikumiem. Bērziņa uzsvēra, ka nereti velosipēdisti dzīvību zaudē tāpēc, ka tumšajā diennakts laikā nav lietojuši atstarojošos lukturīšus vai vestes.
Liepājas domes priekšsēdētāja vietnieks Gunārs Ansiņš savukārt preses konferencē informēja, ka Liepājas pašvaldība plāno šogad nodot ekspluatācijā veloceliņus 30 kilometru (km) garumā, kā arī nākamajos divos gados veloceliņu garumu palielināt vēl par 20 km.
Liepājas pašvaldība, sadarbojoties ar būvniekiem, panākusi, ka veloceliņus klāj īpašs bruģis, kas nodrošina drošu braukšanu. Tiekot domāts arī par to, lai velosipēdistu celiņi, ja tas ir iespējams, ir atdalīti no gājēju celiņiem, lai droši varētu justies arī cilvēki ar īpašām vajadzībām. Īpaša uzmanība tiekot pievērsta arī veloceliņu un velosipēdu novietņu dizainam.
Silenieks pastāstīja. ka nākotnē sadarbībā ar pašvaldībām un tūrisma nozari varētu tikt veidota arī Latvijas laivojamo upju karte.
Kā jau ziņots, ir izdota interaktīva Latvijas karte velobraucējiem. To veidojusi Latvijas Riteņbraucēju apvienība sadarbībā ar CSDD, Latvijas Valsts policiju, karšu portālu ''.KurTuEsi.lv'' un Liepājas pilsētas pašvaldību.