Tiesībsargs pārbaudē secinājis, ka Grūtups grāmatā "Maniaks", publiskojot materiālus par seksuālo vardarbību, nav nodrošinājis iesaistīto personu anonimitāti un ignorējis likumus, otrdien portālu "Delfi" informēja Tiesībsarga biroja pārstāve Ruta Siliņa.
Tiesībsargs uzsver, ka krimināllietas materiālu detalizēta publiskošana, nenodrošinot cietušo privātās dzīves neaizskaramību, ir rupjš cilvēktiesību pārkāpums. Piekļuve tā saucamās "Rogaļova" krimināllietas materiāliem bijusi arī personām, kurām likums to neparedz, secināts pārbaudē.
Literārajā darbā "Maniaks" nav nodrošināta atainotās personas anonimitāte un lielāka privātās dzīves aizsardzība salīdzinājumā ar mākslinieciskās izteiksmes un vārda brīvību, secinājis Tiesībsargs. Ar personas privāto dzīvi saistītu faktu un personas datu publiskošana var būt attaisnojama tikai gadījumos, kad sabiedrības tiesībām uz informācijas pieejamību ir lielāka nozīme nekā personai garantētajām tiesībām uz privātās dzīves neaizskaramību.
"Grāmatas "Maniaks" autors, aprakstot vēsturisku personu un detalizētu noziegumu pastrādāšanas apstākļus, tostarp dzimumnoziegumos cietušās personas, ar mērķi panākt lielāku ticamības un klātbūtnes efektu, nesamērīgi publiskoja sensitīva rakstura informāciju par reālām, identificējamām un dzīvi palikušām cietušām personām," uzsver Tiesībsarga birojā.
Tiesībsarga birojā ar iesniegumu vērsās persona, norādot, ka Grūtupa grāmatā "Maniaks" publiskoti slēgtā tiesas sēdē izskatīti materiāli, tādējādi ir pārkāptas cietušās tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību, kā arī aizskarts viņas cieņa un gods.
Jau vēstīts, ka viena no izvarotāja upurēm vērsusies tiesā, prasot no Grūtupa kompensāciju 40 000 latu apmērā. Taču Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa šo prasību noraidījusi, prasītāji solīja par to iesniegt apelācijas sūdzību.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!