Zalāns: teritoriālā reforma ir izdevusies par 80%  (48)

Zalāns sarunā sacīja, ka viņš pašreizējā ministra vietā tā nevēlētos vispārināt. "Reforma ir devusi gaidīto virzienu tajā virzienā, ka mēs esam ieguvuši pietiekami daudz teritoriju, kuras ekonomiskās krīzes laikā ir izdzīvojušas pat pie budžeta samazinājuma 2009. un 2010.gadā," sacīja Zalāns, kuram esot reģionālās attīstības ministra amatā reforma tika īstenota.

Bijušais ministrs gan piekrīt, ka reforma ne visās vietās ir sasniegusi cerēto rezultātu. "Varbūt, ka Sprūdžam arī vajadzēja tālāk pateikt, kāpēc tas nav noticis. Tas nav noticis Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) dēļ. Jo kurš tad traucēja reformai? Toreiz pozīcijā esošā ZZS. Ja viņi nebūtu tik ļoti tam pretojušies, es domāju, ka tagad tā nevarētu teikt, ka reforma nav izdevusies," pauda Zalāns.

Jautāts par Sprūdža ieceri īstenot modeli "4+1" reģionu ar veco rajonu nosacītu atjaunošanu, Zalāns atzina, ka šādu pozīciju atbalsta. Viņš atgādināja, ka tas bija paredzēs jau pēc reformas pirmā posma īstenošanas, proti, ka tiks veidoti reģioni. "Sprūdžs dara to, ko paredzēja likumā, ka reformai sekos reģionu veidošanas process. Visu cieņu, lai Sprūdžs strādā," noteica bijušais politiķis.

Jau ziņots, ka Sprūdžs intervijā laikrakstam "Diena" paudis viedokli, ka līdzšinējā reģionālā reforma nav devusi gaidīto efektu. "Mēs tā arī neesam ieguvuši pēc savas ekonomiskās varēšanas līdzvērtīgus novadus, ir pilnīgs jūklis!" secināja ministrs.

Sprūdžs saistībā ar Nacionālās attīstības plānu vēlas virzīt savu vīziju par administratīvi teritoriālo iedalījumu, kas skar reģionus kā ekonomiskas vienības, proti, pieci reģioni - Kurzeme, Vidzeme, Latgale, Zemgale un Rīga, kā arī rajoni to iepriekšējās robežās. "Bez kaut kādas pašvaldību spiešanas uz apvienošanos mēs tomēr iezīmēsim virzienu, kādā jāvirzās," norāda Sprūdžs.

Ministrs arī velta kritiku pašreizējiem plānošanas reģioniem. "It kā tie ir, tajā pašā laikā tos tur bada maizē, plus - kā tie ir teritoriāli veidoti?! Limbaži ir Rīgas reģionā! Kā Limbaži var starptautiski konkurēt šādā situācijā? Kļūdas ir jālabo un nevar būt pretarguments: pārmaiņas notiek pārāk bieži," uzsver Sprūdžs.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija līdz šī gada beigām plāno izvērtēt pašvaldību administratīvi teritoriālās reformas norisi un tās rezultātu reālo ietekmi, uz šī izvērtējuma bāzes sagatavojot arī pamatotu un argumentētu analīzi un priekšlikumus nepieciešamajām izmaiņām. Izvērtēšanā tiks ņemti vērā arī pērn veiktās tautas skaitīšanas dati.

Administratīvi teritoriālā reforma tika realizēta 2009.gadā, no 522 pašvaldībām izveidojot 109 novadu pašvaldības un deviņas republikas pilsētas. Vēlāk gan novadu skaits mainījās, no Rojas novada atdaloties Mērsraga novadam.