Laikraksts: rudenī lauku apvidus sāks apgādāt ar labāku internetu  (14)

Pilsētās internets strādā labi, bet lauku apvidū signāls ir diezgan "švaks" un bieži vien ļoti ilgi ir jāgaida, kamēr attiecīgais dokuments vai interneta mājaslapa atveras, laikrakstam stāstījis Vārkavas novada z/s Šnepstu Jaunāres direktors Pēteris Šnepsts. Laukos dzīvojošajiem, izvēloties interneta pieslēgumu, izvēles iespēju nav, un vēl aizvien ir liela atšķirība starp interneta pieslēguma kvalitāti pilsētā un tālākos apvidos.

Laikraksts atgādina - lai visā valstī būtu pieeja kvalitatīvam internetam un Latvija tiektos pretī "Eiropas 2020" iniciatīvai, kas paredz visiem Eiropas Savienības (ES) iedzīvotājiem līdz 2020.gadam nodrošināt piekļuvi platjoslas internetam ar ātrumu vismaz 30 Mbit/s, bet 50% vai vairāk mājsaimniecību apgādāt ar interneta pieslēgumu ar ātrumu virs 100 Mbit/s, pavasarī Satiksmes ministrija (SM) noslēdza līgumu ar Latvijas Valsts radio un televīzijas centru (LVRTC) par platjoslas tīkla infrastruktūras izveidi Latvijas lauku apvidos.

18.jūlijā pirmajā Optiskā tīkla uzraudzības komitejas sēdē tika precizēts piekļuves punktu saraksts un LVRTC informējis, ka tuvāko mēnešu laikā ir paredzēts uzsākt iepirkumu par projekta būvniecības darbu veikšanu. Platjoslas projekta pirmās kārtas projektēšana un celtniecība plānota no oktobra līdz 2015. gada augustam, stāsta laikraksts.

Projekta pirmajā kārtā tiks investēti 18,5 miljonus latu, no kuriem 87,18% veidos ERAF līdzfinansējums, pārējā daļa tiks finansēta no LVRTC līdzekļiem, stāsta laikraksts. "Bez liekas publicitātes un ar nepietiekamu informēšanas intensitāti ir noslēgušās publiskās konsultācijas par pirmajiem 170 punktiem, kur optiskā tīkla infrastruktūra tiks ierīkota projekta realizācijas pirmajā kārtā," laikrakstam pastāstījis "Lattelecom" Regulēšanas lietu nodaļas direktors Aivars Kreilis.

Laikraksta arī atzīmē, ka šobrīd norisinās LVRTC iepirkums par atbalsta pasākumu sniegšanu projekta īstenošanas laikā. IUB dati liecina, ka par šo iepirkumu ir saņemtas SIA "Isliena V" un "AA Projekts" sūdzības. Pretenziju bija iesniedzis arī "Ernst & Young Baltic", bet vēlāk uzņēmums sūdzību atsauca.

LVRTC realizētais projekts ir otrā ERAF platjoslas infrastruktūras izvēršanas aktivitāte Latvijā. Pirmo realizēja "Triatel", ar kuru SM līgumu noslēdza 2008.gadā, atgādina laikraksts. Kopumā toreiz tika investēti 15 miljoni latu , tostarp 3,022 miljoni lati bija ERAF, bet 1,007 miljoni lati - valsts budžeta līdzekļi.

Taču "Triatel" šobrīd brīdinot, ka nākamgad daļa iedzīvotāju var palikt bez interneta. "Proti, 2013.gada maijā noslēgsies ES finansētais projekts "Pēdējā jūdze", ko realizē "Triatel". Noslēdzoties tai, ES vairs neatbalstīs telekomunikāciju operatoru ar līdzekļiem, lai tas turpinātu realizēto projektu, tāpēc uzturēt bāzes stacijas reģionos, kur ekonomiskās situācijas dēļ daudz iedzīvotāju pametuši savas mājas, lai dotos peļņā uz ārzemēm, vairs nebūs rentabli," laikrakstu brīdinājis "Triatel" valdes priekšsēdētājs Raimonds Peļņa. Lai tas nenotiktu, viņš aicina valsti pieņemt stratēģiski nozīmīgu lēmumu.

Laikraksta norāda, ka šobrīd mobilo sakaru operatori Tele2 un LMT, kam bez "Triatel" varētu būt interese par "pēdējo jūdzi", neizrāda par to lielu interesi. "Interneta nodrošināšana visā Latvijā ir jāskatās kontekstā ar ES atbalstīto LVRTC projektu par optiskās infrastruktūras izbūvi valstī," laikrakstam par "pēdējo jūdzi" sacījis Tele2 komercdirektors Jānis Spoģis. Arī "Latvijas Mobilā telefona" (LMT) viceprezidents mārketinga un biznesa attīstības jautājumos Ingmārs Pūķis laikrakstam akcentējis, ka LMT atzinīgi vērtē "vidējās jūdzes" projektu – SM un LVRTC centienus izveidot visaptverošu un komerciāli neitrālu tīklu, kuru labprāt izmantotu arī LMT, ja būs tāda iespēja.