Eksperti iesaka nedalīt studiju programmas akadēmiskajos un profesionālajos virzienos  (14)

Viņa norādīja, ka šāds dalījums pastāv vien atsevišķās valstīs, turklāt tas apgrūtina arī turpmākās studijas tiem studentiem, kuri ieguvuši akadēmisko bakalauru, savukārt maģistra grādu vēlas iegūt profesionālajā virzienā. "Tas palielina studiju laiku," viņa piebilda.

Rivža arī pastāstīja ‒ tā kā prakse pēc būtības ir nepieciešama gan profesionālajā, gan akadēmiskajā virzienā, būtu būtu jāierosina izmaiņas likumā, kas noteiktu, ka augstākā izglītība vairs netiek dalīta. "Tas nav nekas jauns, jau iepriekš šādas idejas ir izskanējušas, taču nav tikušas īstenotas," paskaidroja Rivža, kas iepriekš arī bijusi izglītības un zinātnes ministre.

Viņa uzsvēra ‒ ja Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā tiks atvērts likums par augstāko izglītību Latvijā, AIP ar šādu risinājumu nāks klajā.

Tuvākajā laikā AIP arī ķersies klāt pie studiju programmu konkurētspējas izvērtēšanas, kā arī ieteikumu izstrādes, ko tālāk darīt, lai uzlabotu izglītības kvalitāti.

Saeimas komisijas sēdes laikā tika skarts arī jautājums par studiju programmu izvērtēšanu nākotnē, kuru paredzēts aizstāt ar virzienu vērtēšanu. AIP priekšsēdētājs Jānis Vētra norādīja, ka šāda kārtības maiņa nodrošinās to, ka uzreiz tiks izvērtēts viss virziens, nevis tikai atsevišķa programma, kas augstskolai neļaus akreditācijas laikā koncentrēt resursus uz akreditējamo programmu, radot labāku iespaidu, nekā tas ir patiesībā.

Tika pārrunāta arī iespēja par akreditāciju atbildīgo institūciju virzīt tieši AIP, taču vairāki deputāti, kā arī Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvji norādīja, ka pirms šāda lēmuma pieņemšanas viss jāizvērtē.

Jau vēstīts, ka AIP 18.jūlijā publicēja studiju programmu novērtējumu, saskaņā ar kuru 58 no 854 Latvijas augstskolu pamatstudiju programmām atzītas par nekvalitatīvām. Visbiežāk par nekvalitatīvām atzītas izglītības, pedagoģijas un vadības, administrēšanas un nekustamā īpašuma pārvaldības studiju programmas.