"Es gan neteiktu, ka ar katru gadu būs arvien vairāk virpuļstabu un visiem jābrauc prom no Kolkas, bet šāda iespēja palielinās, klimats kļūst aizvien siltāks. [..] Tuvākajos gadu desmitos gan mums noteikti vēl nedraud Atlantijas mēroga F5 kategorijas tornado. Bet nevar arī teikt, ka tuvākajos gados mums pilnīgi nemaz nedraud kāda pilsētas kvartāla pamatīga papurināšana – tāda iespēja ir.." laikrakstam klāstījis sinoptiķis.
Viņš skaidrojis, ka virpuļstabi ir novērojami pat ziemās – tiesa gan, tas notiek ļoti reti. "Lai tie veidotos, ir vajadzīga enerģija, kas parasti rodas vietās, kur ir lieli gaisa temperatūras kontrasti. Tāpēc arī Latvijā šie virpuļi parasti ir vērojami piekrastes zonā – Kolkā, Pāvilostā, Liepājā, Ventspilī. Nereti arī valsts iekšienē, sauszemē, bet tas parasti notiek karstajās vasaras dienās," norādījis Vīksna.
Viņš atzinis, ka virpuļstabi var rasties burtiski visās iespējamajās Latvijas vietās, un nevar teikt, ka kādā noteiktā rajonā dzīvojošie cilvēki būtu vairāk pasargāti no virpuļstabiem – tie ir iespējams jebkur Latvijā.
Jau ziņots, ka 13.jūlijā, ap plkst.14.20, Kolkas ragā novērots un uzfilmēts neliels ūdensstabs, kas izveidojās Rīgas jūras līča pusē un ilga aptuveni 5 minūtes. Ūdens stabi Latvijā visbiežāk veidojas vasaras beigās un rudens sākumā, kad pāri siltajiem ūdeņiem plūst vēss gaiss.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!