No Izglītības un zinātnes ministrijas puses nav nākusi nedz vīzija, nedz plāns, kādus soļus un cik ilgā laikā tā veiks, lai nodrošinātu Satversmē noteikto bezmaksas izglītību, tādēļ tiesībsargs Juris Jansons nācis klajā ar paziņojumu par iespēju vērsties tiesā, lai aizstāvētu sabiedrības intereses, informēja Tiesībsarga biroja Komunikācijas un starptautiskās sadarbības nodaļas vadītāja Ruta Siliņa.
Tikšanās laikā, 24.maijā, izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis solīja visām skolām lūgt, lai tās neliek vecākiem iegādāties mācību līdzekļus, un arī tiesībsargs pats jūnijā visām skolām izsūtīja informāciju, ka šāda prasība ir prettiesiska, tomēr šāda prakse nav izskausta.
"Tikšanās laikā maijā tiesībsargs iesniedza ziņojumu par tiesību iegūt pamata un vispārējo vidējo izglītību bez maksas nodrošināšanu pašvaldības dibinātās izglītības iestādēs. Vienlaikus tika pārrunāts, kā risināt tiesībsarga ziņojumā norādītās nepilnības un īstenot priekšlikumus. Lai arī izglītības ministrs nepiekrita apgalvojumam, ka Latvijā ir maksas izglītība, viņš skaidri norādīja, ka izglītībai ir jākompensē sociālā nevienlīdzība, nevis tā jāvairo," stāstīja Jansons.
Kā vienu no pirmajiem darbiem ministrs apņēmies līdz jaunā mācību gada sākumam izstrādāt grozījumus Ministru kabineta noteikumos "Kārtība, kādā valsts organizē un finansē mācību līdzekļu izdošanu un iegādi", lai tos attiecinātu ne tikai uz mācību grāmatām, bet arī uz pārējiem mācību līdzekļiem, kas nepieciešami valsts izglītības standarta īstenošanai.
Kā uzsver tiesībsargs, tas, ka nākamajam gadam tiks palielināts finansējums mācību grāmatu iegādei par septiņiem latiem gadā uz vienu izglītojamo un pedagogu līdzšinējā nepilna lata vietā pēc būtības situāciju nemainot, jo grāmatas ir tikai viens no mācību līdzekļiem.
Turklāt jau kopš 2001.gada Ministru kabineta noteiktumi paredz mācību grāmatu iegādei piešķirt mērķdotāciju 7 lati gadā par katru skolēnu, tāpēc finansējuma faktiskais palielinājums mācību grāmatu iegādei nozīmē vien tikai to, ka beidzot tiks ievērots likums, uzsvēra Jansons.
Tiesībsargs jau 2008.gadā vērsa uzmanību, ka mācību grāmatu iegāde par skolēnu ģimeņu līdzekļiem ir pretrunā ar Satversmes 112.pantā noteikto un nav būtiski, kā valsts organizē tiesību uz bezmaksas izglītību īstenošanu, proti, no kāda budžeta - valsts vai pašvaldības - izglītība tiek finansēta, būtiski ir, lai Satversmes 112.pantā un Izglītības likumā paredzētās tiesības tiktu nodrošinātas.
Kā ziņots, Ķīlis Jansona paziņojumu par to, ka viņš ir gatavs vērsties tiesā, ja netiks nodrošināta bezmaksas izglītība, dēvē par mulsinošu, jo 24.maijā tikšanās laikā esot panākta vienošanās par citādu veidu, kā risināt situāciju.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!