Līdz šā gada beigām varētu skaidri definēt, kas tieši ir iekļaujams bezmaksas mācību līdzekļu sarakstā, ceturtdien žurnālistiem paziņoja izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis.
Viņš atzina, ka pēdējo gadu laikā ir izveidojusies prakse, ka skolas vēršas pie vecākiem ar lūgumu iegādāties kādus mācību līdzekļus. "Šāda situācija ir radusies, jo vēl līdz šim nav skaidri definēts, kas iekļaujams bezmaksas līdzekļos," secināja Ķīlis.
Tiesībsargs dienu iepriekš nāca klajā ar paziņojumu, ka gaidāmi tiesu darbi gadījumā, ja skolas arī turpmāk vecākiem pašiem liks pirkt mācību līdzekļus, jo Latvijā pamata un vidējā izglītība ir bez maksas.
Ķīlis komentēja, ka uzskata to par uzmanības pievēršanu problēmai, kura pastāv jau vairākus gadus. "Pašlaik ir izveidojusies liekulīga situācija, visi to zina, bet izliekas, ka tas ir normāli," komentēja ministrs.
Ministrs ceturtdien uzsvēra, ka jānosaka arī, kādi tieši mācību līdzekļi ir izmantojami konkrētam mācību priekšmetam, jo līdz šim skolas pašas no piedāvātās mācību literatūras izvēlas to, kādas tieši grāmatas, palīglīdzekļi nepieciešami, lai nodrošinātu konkrētā mācību priekšmeta apguvi. Ārvalstu prakse šajā jautājumā esot atšķirīga – dažas valstis nodrošina pat rakstāmpiederumus, taču citas tikai grāmatas.
Pēc Ķīļa paustā, vecākiem ir jāņem vērā, ka skolas pašas izvēlas, kādas tieši mācību grāmatas un palīglīdzekļus izmantot, līdz ar to vecākiem vajadzības gadījumā jāpieprasa alternatīvas. "Alternatīvas ir, tikai par tām jārunā un jāvienojas," uzskata Ķīlis.
Kā vienu no risinājumiem bezmaksas izglītības sistēmas nodrošināšanai Ķīlis minēja plānoto vaučera jeb galvojuma sistēmas ieviešanu, ka noteikta naudas summa sekos līdzi skolēnam līdz skolai, nevis līdz pašvaldībai, kā tas ir līdz šim. "Taču vispirms ir jānosaka, kas pakalpojuma grozā ir iekļaujams," viņš paskaidroja.
Viņš sacīja, ka Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) ir spērusi pirmos soļus, lai uzlabotu situāciju bezmaksas izglītības nodrošināšanā – 2012.gada valsts budžeta grozījumos ir piešķirts papildu finansējums mācību literatūras iegādei 258 902 latu apmērā. IZM ir paredzējusi lūgt 2013.gada valsts budžetā palielināt finansējumu mācību literatūras iegādei, nodrošinot septiņus latus vienam bērnam.
Vēl viens risinājums ir no valsts budžeta finansētu digitālu mācību materiālu izveide un to lietojuma bezmaksas nodrošināšana. Lai to praktiski realizētu, pēc ministra iniciatīvas, Valsts izglītības attīstības aģentūras Izglītības inovāciju fonds izsludināja konkursu digitālo mācību līdzekļu izstrādei, tam atvēlot 300 000 latu. Minētos mācību materiālus paredzēts ievietot Izglītības un zinātnes ministrijas un Valsts izglītības satura centra uzturētajās elektroniskajās vidēs, tie būs skolēniem un skolotājiem brīvi pieejami.
Ķīlis uzskata, ka teorētiski bezmaksas izglītību Latvijā var arī nodrošināt pat ar pašreizējajiem līdzekļiem, mudinot pašvaldības, kuras atbild par savā teritorijā esošajām mācību iestādēm, racionālāk izmantot to mācību literatūru, kas pieejama skolu bibliotēkā. "Protams, mācību process nebūs super moderns, varbūt katram nebūs savas grāmatas, bet tas ir izdarāms," pieļāva Ķīlis.