Eglītis: Kuldīgas slimnīca ir gandrīz rīcībnespējīga  (67)

"Mēs staigājam pa plānu ledu – jebkurā brīdī man var būt jāiet uz novada domi un jālūdz nauda, ja kāda no galīgi nolietotām iekārtām izies no ierindas," sacīja Eglītis.

Viņš uzsvēra, ka Kuldīgas slimnīcai patlaban nav parādu – tā ir norēķinājusies ar piegādātājiem, kā arī pilnībā kārto valsts galvotā kredīta saistības. Taču tas tiekot darīts uz mediķu darba samaksas un nolietotu pamatlīdzekļu rēķina.

"To varam atļauties stratēģiskā investoru gaidās. Mēs viņu gaidām kā glābēju. Ja investors pēkšņi kaut kādu iemeslu dēļ atteiksies ieguldīt naudu Kuldīgas slimnīcā, mēs nevarēsim vairs turpināt kārtot kredītsaistības, jo ir jāatjauno vismaz kaut kas, lai varētu turpināt strādāt. Patlaban strādājam bezmaz ar plikām rokām," situāciju raksturoja Kuldīgas slimnīcas vadītājs.

Kuldīgas un citu reģionu slimnīcu pārstāvjiem 21.augustā plānota tikšanās ar veselības ministri Ingrīdu Circeni ("Vienotība"), lai pārrunātu jautājumu par nepietiekamo finansējumu neatliekamās medicīniskās pakalpojumu sniegšanai.

Iepriekšējos divus gadus valsts Kuldīgas slimnīcai par akūto pacientu ārstēšanu nav samaksājusi kopumā 600 tūkstošus latu. Šogad akūto pacientu uzņemšanai Kuldīgas slimnīcā nepieciešami vēl 250 tūkstoši latu, pretējā gadījumā oktobrī slimnīcai beigsies nauda neatliekamās palīdzības pakalpojuma nodrošināšanai.

Eglītis norādīja, ka šogad Kuldīgas slimnīca varētu apkalpot par aptuveni 1100 akūto pacientu vairāk, nekā valsts apmaksājusi. Valsts šogad iedalījusi līdzekļus 3826 pacientu ārstēšanai, bet pirmajā pusgadā slimnīcā virs normas jau uzņemti 560 pacienti.

Jau vēstīts, ka Kuldīgas novada dome aprīlī nolēma sākt sarunas ar privāto investoru – "Veselības centru 4" – par investīciju ieguldīšanu slimnīcā, palielinot tās pamatkapitālu.

Patlaban turpinās Kuldīgas slimnīcas audits, lai noskaidrotu slimnīcas vērtību un to, kāds investīciju apmērs būtu nepieciešams.

Lokālās slimnīcas statuss ar valsts finansējumu novedis vienu no savulaik modernākajām veselības aprūpes iestādēm parādos, tomēr slimnīcas vadītāja aprēķini liecina, ka ar privātā kapitāla piesaisti būtu iespējams ne tikai saglabāt valsts apmaksāto pakalpojumu apmēru reģiona iedzīvotājiem, bet arī nodrošināt labas kvalitātes maksas pakalpojumus un ieviest jaunus, kas varētu pretendēt arī uz valsts pasūtījumu.

Līdz 2008.gadam Kuldīgas slimnīca strādāja rentabli – tai bija pašu pelnīti līdzekļi, ko ieguldīt medicīnas iekārtās, bet triju gadu laikā pamatlīdzekļu vērtība ir pazeminājusies četras reizes, un zaudējumi ir simtiem tūkstoši latu, norāda slimnīca.

Ziņots arī, ka valdība gada vidū atbalstīja terapeitisko tarifu palielināšanu to pacientu ārstēšanai, kuriem nav nepieciešama ķirurģiska iejaukšanās, no 115,6 līdz 185,9 latiem. Līdz ar to lokālajām, reģionālajām un universitātes slimnīcām tika piešķirti papildu 10,2 miljoni latu terapeitisko pacientu ārstēšanai šajā gadā.