Notikumi sāka attīstīties jau pagājušajā gadā ap šo pašu laiku. Paziņu prombūtnes laikā pieskatīju viņu takšu sugas suni. Vedu to staigāt. Notikumu vieta ir Rīgas pilsētas rajons Imanta. Pagalms pie Jūrmalas gatves mājām Nr. 99; 95; 93/1 un 93/2.
Mierīgi pastaigājos pa iekšpagalma celiņiem. Sunītis, kā to prasa noteikumi, man ir pavadā. Netālu zālienā rotaļājas divas meitenes. Viņu klātbūtnē atrodas pelēki balts kaķītis ar kapara krāsas lāsumiem. Centos turēt suni no kaķa tālāk. Pēkšņi no trīs metru attāluma kaķis sāk skriet uz suņa pusi, uzlec tam uz muguras ar visām četrām kājām.
Domājot par meiteņu psihi un kaķa dzīvību, rauju suni pie sevis. Kaķis turpina mežonīgi plosīt mana drauga muguru. Tad jau pavada ir atlaista un suņuks smilkstēdams aizjoņo prom. Uz jautājumu, kam kaķis pieder, meitenes saka, ka kaķis ir svešs. Vēlāk redzu, ka viņas ar viņu rotaļājas un pat bučojas.
Zvanu uz Rīgas pašpārvaldes policiju. Beidzot izdodas sazvanīt Imantas mikrorajona pašpārvaldes policijas dežurantu. Izskaidroju situāciju un lūdzu atbraukt, lai tiktu sastādīts administratīvais protokols, noskaidroti lietas apstākļi un pieņemti mēri. Saņemu atbildi, ka kaķi neskaitās bīstami dzīvnieki un policija tur neko nevar palīdzēt. Turēšanas noteikumi neesot pārkāpti. Ieminos, ka laikam man nākamajā reizē, aizstāvēšanās ietvaros ar koku tas kaķis būs jānosit. Tas jau policistam nepatīk. Viņš izbrīnīts jautā, kāpēc es esmu tik agresīvs.
Piebildīšu, ka suņuka muguru ārstējām mēnesi.
Pagāja gads. Atkal ciemojos pie Imantas paziņām. Caur logu dzirdu izmisīgus suņa smilkstus. Redzu cienījamu dāmu, kas šokā tur savu dižciltīgo klēpja suņuku rokās un klibodama dodas prom. Atkal pazīstamās meitenes un agresīvais kaķis. Tas pats tīģerēns.
Nākošā dienā turpat pagalmā parunājos ar divām cienījamām kundzēm, kas staigā ar saviem mīluļiem. No viņām saņemu apstiprinājumu, ka kaķis regulāri uzbrūk gan suņiem, gan citiem kaķiem. Vienu kundzi, pārbiedētais laikas sugas suns rāvis prom tik spēcīgi, ka viņa kritusi un guvusi plašus ādas nobrāzumus. Jautāju, kāpēc cīņā neiesaistās viņu vīri. Skan atbilde, ka laikam jāsāk rīkoties.
Zinu tikai vienu. Ja varas iestādes nevar vai negrib laicīgi rīkoties, tad saprāts zūd. Sākas linču tiesas. Piemēram, ASV un Somijā likums nosaka, ka agresīvi mājdzīvnieki obligāti ir jāiemidzina. Otrs jautājums: Vai mums ir vajadzīga policija, kas nevar palīdzēt tiem, kas viņiem maksā algu?
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!