"Lai arī nometnes gidi dažādos izbraucienos meistarīgi izrāda džungļu brīnumus, sarīko pairanju makšķerēšanu un aizved apciemot indiāņusi, aizgrābjošākais mirklis pienāk brīdī, kad nometnē tiek izslēgti elektrību ražojošie ģeneratori un jebkāda civilizācijas klātbūtne mūs šķietami pamet."
"Mums paveicās ar stāstnieku - nometnes fermeris Džeimss ielūdz mūs uz Cuba Libre glāzi, un mēs sēžam tumsā, džungļu skaņu ietverti, klausoties mūsu uztverē pasakai līdzvērtīgā stāstījumā par dzīvi šeit: ka delta pieder warao (kanoe cilvēku) cilts indiāņiem, ka zem šīm teritorijām ir Venecuēlas lielākie gāzes un naftas krājumi, bet warao zemi valdībai nepārdod. Par to, ka viņiem nav saimnieciskās domāšanas un nevar ieskaidrot, ka ir jāierobežo ilgstoša nozveja vienā vietā un, ja viņi dienā apēd trīs zivis, tad nevajag ķert piecas. Par to, ka džungļi ir liels supermārkets, kurā dabūjams viss, izņemot ogļhidrātus. Par to, ka piranjas dzīvo tikai gar krastu un upes vidū var droši peldēties, jo dziļajos ūdeņos dzīvo delfīni, kuri piranjas ēd un āda pēc peldes Orinoko dēļ daudzajiem ūdenī izšķīdušajiem minerāliem kļūst maiga kā zīds. Par to, kādas skaņas ļauj saprast, ka aligators ir noķēris savu upuri. Par to, ka čūskas džungļos nokož tikai indiāņus, jo nedzird viņus pietuvojamies.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!