Burtnieku novadam var nākties atmaksāt 121 000 latu nepabeigtā projektā ieguldīto ES naudu  (33)

Pašvaldības vadība gan grib izvairīties no soda nomaksas, panākot, ka zaudējumus sedz valsts.

Vēl treknajos gados toreizējā Matīšu pagasta vadība ārpus jau apdzīvotā Matīšu ciema klajā laukā uz privātas zemes nolēma veidot jaunu privātmāju ciematu. 2005.gadā noslēgts gandrīz pusmiljonu vērts līgums par ūdenssaimniecības attīstību pagastā. Tostarp 240 tūkstoši latu atvēlēti infrastruktūras izbūvei uz diviem privātpersonām piederošiem zemes gabaliem krietni ārpus esošā ciema. Saskaņā ar pašvaldības plānojumu jaunajā rajonā bija iecerēts uzbūvēt vairākus desmitus privātmāju 150 iedzīvotājiem.

"Tagad vajadzēja jau visam pasākumam darboties, vajadzēja būt ciematam, pilsētai. Nobrauktuves uz ceļiem, artēziskais urbums izbūvēts, vairāki simti metru ūdens kanalizācijas izbūvēti, attīrīšanas iekārtas izbūvētas, atdzelzošana izbūvēta," norāda novada domes deputāts Edvīns Straume (V).

Tomēr investora iecerētās pilsētas vietā joprojām ir klajš lauks. Savukārt pašvaldība ne tikai bezjēdzīgi ieguldījusi savu daļu projektā, bet tai aprēķināta arī soda nauda, jo mērķi nav sasniegti, norāda raidījums.

Novada vadītājs Jānis Leitis (Zaļā partija) vien noplāta rokas, atzīstot: "Tas ir skaidrs, ka tādi "Matīši-2" droši vien, ka ne manā, ne jūsu, ne kādā mūžā nebūs."

Tikmēr projekta uzraugi – Centrālā finanšu un līgumu aģentūra – uzsver, ka iespēja situāciju atrisināt novadam dota vairākkārt. Aģentūras direktore Anita Krūmiņa skaidro, ka projekts bija īstenojams līdz 2008.gada beigām, un 2008.gada beigās konstatēts, ka jaunajā apbūves teritorijā principā šī teritorija nav tālāk attīstīta. "Kaut arī ūdenssaimniecības sistēma ir izveidota, principā nav lietotāju, kas vispār varētu šai te ūdenssaimniecības sistēmai pieslēgties," situāciju raksturo Krūmiņa.

Projekta izpildes termiņi vairākkārt pagarināti, taču situācija nav atrisināta, tādēļ aprēķināta soda nauda – 121 000 latu. Tomēr pašvaldība neuzskata, ka tā būtu jāmaksā.

"Esam saņēmuši no CFLA vēstuli ar lūgumu atmaksāt šos 121 tūkstoti, bet mēs, Burtnieku novada pašvaldība, neuzskatām, ka mums būtu šāda liela summa jāatmaksā. Protams, mēs neesam izpildījuši pilnībā visus līguma nosacījumus, bet projekts lielākoties ir realizēts," klāsta domes izpilddirektors Māris Ērglis.

Izvairīties no soda sankcijām novadam bija iespējams, daļu jau uzstādīto iekārtu izrokot un pārceļot uz jau esošo ciematu. Tur pēc pieslēguma kopējam ūdensvadam ilgojas vēl vairāki desmiti māju. Izstrādāts arī tehniskais projekts, tomēr konstatēts, ka tā realizācija maksātu vairāk par aprēķināto sodu. "Iekārtas esam pārvietojuši. Diemžēl izstrādājot tehnisko projektu un veicot cenu aptauju, sapratām, ka tas ir ļoti dārgi, jo cenu piedāvājumi ir robežās no 260 tūkstošiem līdz 300 tūkstošiem," norāda Ērglis.

Nu izraktās iekārtas stāv zem klajas debess vai noliktavās. Kur tās varētu izmantot, ne pašvaldība, ne uzraugošās valsts iestādes nezina.

Atbildību par nepārdomātajiem lēmumiem pašvaldības vadība noveļ uz savu priekšgājēju pleciem. Bet no soda naudas cer vienkārši izvairīties.

"Šobrīd tiek dots pašvaldībai divu nedēļu termiņš, kad finansējums ir atmaksājams. [..] Ja Burtnieku novada pašvaldība neatradīs nekādus ierosinājumus, tad ES fonda vadošajai iestādei ir jāsniedz informatīvais ziņojums valdībai par neatbilstoši veiktajiem līdzekļiem par to, ka šī atmaksa no finansējuma saņēmēja nevar tikt veikta," skaidro CFLA direktore.

Situāciju ar projektu patlaban vērtē arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, kurš jau pieprasījis novadam visu ar projektu saistīto dokumentāciju. Tikmēr atbildīgā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija pagaidām no komentāriem par notikušo Burtnieku novadā atturas.