Tūrisma joma ir viena no redzamākajām, kurā zveju pametušie jūras vilki metušies un ieguldījuši no Eiropas saņemto kompensāciju par kuģa sagriešanu, atzīst par nozari atbildīgajā Zemkopības ministrijā (ZM). Saskaņā ar tās datiem nepilnos desmit gados ar Eiropas atbalstu Latvijā metāllūžņos sagriezti vairāk nekā 200 zvejas laivas un kuģi jeb aptuveni piektā daļa no kopējās zvejas flotes.
"Pārsvarā aizgājuši mazie, tie, kam nav efektīvi turpināt darbu, un arī tie, kam pienācās pelnītā atpūta," portālam "Delfi" saka ZM Zivsaimniecības departamenta direktora vietnieks Ričards Derkačs. ZM ieskatā, Eiropas finansētais brīvprātīgais zvejas kuģu griešanas pasākumus nesis gaidītos augļus, kam daļēji piekrīt arī nozarē strādājošie, sakot: kuģus varēja griezt vēl naskāk, ņemot vērā to, ka samazināto zvejas kvotu dēļ visiem zivis jūrā nepietiek.
No vilkiem pie lāčiem
Lai arī flotes samazināšanas apmērs šķiet liels, Pētersons neuzskata, ka Latvija būtu pārcentusies ar zvejas kuģu griešanu. "Viss ir darīts lietas labā. Viss līdz šim brīdim ir izdarīts pareizi - tas, ka flote ir sabalansēta," nosaka bijušais zvejnieks. Viņš apgalvo, ka pats ne reizi nav nožēlojis savu lēmumu pārdot savu biznesu un pamest zveju. To kapteinis izdarīja 2008.gadā, kad saprata, ka ar vienīgo kuģi - 1976.gadā būvēto un deviņdesmitajos gados privatizēto "Zani" - nespēs pilnvērtīgi strādāt. Otru kuģi - 1974.gadā būvēto "Zemgali" - sirmgalvis nolēma sagriezt pāris gadus iepriekš. To, cik daudz Eiropas naudās saņemts par šī kuģa likvidēšanu, kapteinis gan neatklāj, sakot: lai tas paliek noslēpumā. Taču viņš norāda, ka par saņemto naudu būtu varējis izveidot "ļoti lielu biznesu".
Pēc zvejas pamešanas kapteinis prātojis par turpmāko rūpalu un apsvēris vairākas alternatīvas, arī autonomas biznesa izveidi. 2009.gadā piedāvāts ieguldīt naudu tūrisma aģentūras - "Baltatour" (agrāk "Balta") - iegādē, kam arī kapteinis piekritis. Pirms darījuma vēl rūpīgi pārbaudījis firmas grāmatvedības dokumentus, kas runājuši par labu darījumam - uzņēmumam nebija parādu, bet tieši otrādi - debitori. Tūrisma aģentūra nopirkta 2009.gadā - laikā, kad krīzi varēja just visās tās izpausmēs. Atklājās arī nozarē strādājošo negodprātīga rīcība - dempings, "kaktu kantoru" izveide dzīvokļos un citi.
Līdz ar ekonomikas izaugsmes atjaunošanos situācija arī tūrismā ir uzlabojusies, taču tik un tā šajā jomā ir daudz nerisinātu jautājumu un zināms bardaks, uzskata Pētersons. Brīžiem arī zvejas biznesā gājis kā pa viļņiem, piemēram, Krievijas krīzes laikā deviņdesmito gadu beigās viens otrs zivju pircējs nevēlējās maksāt par lomu, taču tagad šī joma ir sakārtota un tajā ir vieglāk strādāt, domā kapteinis. "Bēgot no vilkiem, ieskrēju lāču barā, jo nepārzināju šo [tūrisma] biznesu. Ja būtu zinājis par tā melno pusi, nebūtu tur kāju spēris. Vai nu būtu nodevies autonomai vai kam citam," prāto sirmais kungs. Viņš gan uzreiz piebilst, ka nenožēlo arī šo savas dzīves soli, un pauž cerību, ka izdosies atpelnīt tūrisma biznesā par "Zemgales" sagriešanu ieguldīto naudu.
Saskaņā ar Eiropas zivsaimniecības atbalstu administrējošā Lauku atbalsta dienesta (LAD) datiem par kuģu sagriešanu metāllūžņos vai nodošanu muzejiem pasākumā "Zvejas aktivitātes pilnīga pārtraukšana" kompensācijās 2004.-2011.gadā izmaksāti 29,4 miljoni latu par 218 no flotes izņemtajiem kuģiem un laivām (206 sagriezti, 12 nodoti muzejiem). Vidēji par vienu kuģi un laivu, kas izņemta no flotes, izmaksāti 135 000 latu. Vēl pēdējā kārtā pieteikti 18 kuģi, no tiem apstiprināti deviņi par kopējo finansējumu 1,7 miljoni latu, portālam "Delfi" stāsta LAD Zivsaimniecības un valsts atbalsta departamenta direktora vietnieks Rinalds Vācers. "Gandrīz viss finansējums, kas perioda sākumā atvēlēts šim pasākumam, tiks izmantots. Visdrīzāk, neliels atlikums izveidosies, bet to, visticamāk, pārcels uz citiem pasākumiem, kur finansējuma trūkst," piebilst LAD speciālists.
Agrākie padotie - visi atkal jūrā
Lai arī Pētersona tūrisma biroja ofiss Rīgas centrā ir glauns un ērts, viņš pats saka, ka tas neatsver jūras plašumus. Kapteinis ar nostaļģiju atzīst, ka jūras pietrūkst - tajā galu galā iets kopš jaunības un pavadīti 47 mūža gadi. Bijušais jūrnieks ik pa laikam dodas apraudzīt savu "Zani" - par to jaunais īpašnieks rūpējas: ielicis jaunu palīgdzinēju un darījis citu, lai nepazeminātu kuģa vērtību, ar gandarījumu nosaka kungs. Tāpat kapteinis mēdz tikties ar saviem vecajiem "cīņu biedriem", kopā iedzert "šņabi".
Sirmais vīrs ir vienīgais no agrākās komandas, kurš pilnībā aizgāja no zvejas. Visi pārējie vīri pēc Pētersona zvejas uzņēmuma pārdošanas gadu saņēma Eiropas kompensācijas, bet tagad viņi visi vairāk vai mazāk ir atpakaļ zvejā. "Katrs no 14 vīru komandas saņēma no 7000 līdz 8000 latu gadā. Gadu nedrīkstēja strādāt, aizgāja no zvejas, un pēc gada drīkstēja atgriezties. Un viņi visi ir atpakaļ. Visi!" nosmej kapteinis.
LAD pārstāvis Vācers saka, ka dienestam nav datu par to, cik daudz zvejnieku kopumā atgriezušies uz kuģiem pēc gada pārtraukuma, kad saņēma Eiropas kompensāciju un kad zvejā doties nedrīkstēja. Kopumā Eiropas finansētajā programmā "Sociālie ekonomiskie pasākumi" Latvijā vienreizējo kompensāciju saņēmuši nedaudz vairāk kā 550 zvejnieki. No viņiem 2004.-2006.gadā 205 zvejniekiem izmaksāti kopumā 1,43 miljoni latu jeb katram teju 7000 latu gadā. Savukārt no 2007.gada līdz šim šādas kompensācijas saņēmuši 348 zvejnieki - viņiem visiem kopumā izmaksāti 3,12 miljoni latu jeb gandrīz 9000 latu gadā katram. Patlaban vienreizējās kompensācijas apmērs ir 9600 latu, bet iepriekš tas bija mazāks. Kompensācija apmērs ir atkarīgs no minimālās mēnešalgas, kas arī agrāk bija zemāka, skaidroja LAD pārstāvis.
Latvijas Zivsaimnieku asociācijas (LZA) vadītājs Inārijs Voits sarunā ar portālu "Delfi" saka, ka to zvejnieku gaitas, kas saņēma Eiropas kompensāciju par zvejas pārtraukšanu uz gadu vai par piederošā kuģa sagriešanu, ir "ārkārtīgi dažādas". "Ir zvejnieki, kuri, saņēmuši ES kompensāciju, gadu padzīvo mājās un pēc gada ir atpakaļ jūrā [..] Tie, kas pilnībā pametuši zveju, darbojas dažādās jomās - viens aizgājis uz kravas auto par šoferi, cits sapircis un iznomā celtniecības tehniku, cits sācis darboties tūrisma biznesā, uzbūvējot viesnīcu. Ir dažādi tie piemēri," klāsta Voits. To atzīst arī ZM Zivsaimniecības departamenta direktora vietnieks, nosakot, ka tādi, kas uzcēluši viesnīcu un ieguldījuši naudu tūrisma biznesā, ir vairāki. Vairāk pie zvejas turas tie, kam dzimtā ir spēcīgas zvejniecības tradīcijas, piebilst Latvijas Zvejnieku federācijas vadītājs Ēvalds Urtāns. "Šādas dzimtas ir, piemēram, Lapmežciemā, arī Pāvilostā, mazāk - lielākās pilsētās."
Griezts (ne) pietiekami
ZM Zivsaimniecības departamenta direktora vietnieks Derkačs saka: ja līdz Latvijas iestājai Eiropas Savienībā (ES) zvejas flotē bija nedaudz zem 1000 kuģu un laivu, tad tagad to skaits sarucis līdz 730. "No 2004.gada sagriezta aptuveni piektā daļa jeb 20% zvejas flotes," saka ministrijas pārstāvis. Pēc viņa teiktā, zvejas flote samazināta arī bez Eiropas atbalsta, taču par vairumu likvidēto zvejas objektu šīs kompensācijas ir maksātas. "Ir kompānijas, kas izņēmušas daļu savu kuģu un turpinājušas darbu, un ir arī tādas, kas sagriezušas pēdējo kuģi un aizgājušas no nozares. Grūti pateikt, kuru ir vairāk - viņi varētu būt puse uz pusi," spriež ZM speciālists. Viņš gan akcentē, ka pa šiem gadiem flote nav tikai mazināta, bet ir arī nākuši klāt zvejas kuģi. "Tie ir līdz desmit kuģu, kas nav jauni, bet jaunāki un jaudīgāki nekā no Kuģu reģistra izņemtie. Saskaņā ar ES normām bez valsts atbalsta no Kuģu reģistra ir jāizņem kāds jau esošs kuģis, lai varētu ielikt vietā citu. Pārsvarā ir tā, ka bez valsts atbalsta izņem divus mazjaudīgākus un iegādājas vienu jaudīgāku," klāsta Derkačs.
Par spīti tam, ka zvejas floti papildinājuši jaunāki kuģi un ar ES atbalstu griezti vecie, Latvijas flote turpina novecot. 2004.gadā zvejas flotes vidējais vecums bija 19,9 gadi, bet pērn beigās - 24,8 gadi. ZM gan norāda: bez ES atbalsta veco zvejas kuģu sagriešanai zvejas flotes vidējais vecums būtu vēl lielāks - 27 gadi. "Ar zvejas flotes sabalansēšanu panākts ļoti labs efekts saistībā ar ilgtspējīgu zivju resursu izmantošanu, kāds arī bija galvenais mērķis," uzskata ZM departamenta vietnieks.
LZA vadītājs Voits piekrīt, ka veco kuģu sagriešana ļāvusi bremzēt straujāku zvejas flotes novecošanu. "Lietuviešiem flote ir par četriem gadiem vecāka, jo tur ar ES atbalstu metāllūžņos ļāva sagriezt jaunākus kuģus - no 15 gadiem, bet mums 23 gadus un vecākus. Kaimiņi daudz sagrieza arī jaunus kuģus," saka Voits.
ZM norāda: ja kvotas zvejai Baltijas jūrā un Rīgas jūras līcī pieaugs, tad var veidoties situācija, ka ar esošajiem zvejas kuģiem nebūs iespējams nozvejot visus atļautos zivju apjomus un nāksies domāt par papildu zvejas vienībām. "Tāda iespēja ZM ir apspriesta un pārrunāta ar sabiedriskajām organizācijām," teica Derkačs.
Tikmēr Voits šādu scenāriju tuvākajā laikā nepieļauj - pat 2013.gadā audzējot zvejas iespējas par Eiropas Komisijas (EK) nesen piedāvāto apjomu, kvotas tik un tā būtu par mazām. "Kas tas ir 11% pieaugums brētliņām? Tas nekas nav. [...] Brētliņu zvejas iespējas ir katastrofāli samazinājušās. Kvotas ir par mazām esošajai flotei, un to vēl varētu samazināt par vairākām vienībām, un tad varētu runāt, ka zvejas flote ir sabalansēta atbilstoši zvejas iespējām. Mums trūkst zvejas tonnu, ko zvejot," uzsver Voits.
Vajag jaunus kuģus
2007.-2013.gada ES fondu plānošanas periods ir pēdējais, kad zvejnieki savu veco zvejas kuģu sagriešanai varēja pieteikties Eiropas atbalsta saņemšanai. "Patlaban jaunais regulas projektus [2014.-2020.gada Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda atbalstam] neparedz zvejas kuģu sadalīšanu," sacīja Derkačs. Tāpat ES fondi nākamajā periodā tāpat kā līdzšinējos neatbalstīs jaunu zvejas kuģu būvi. Visi Latvijas zvejas flotē ienākušie aptuveni desmit jaunāki kuģi ir iegūti par uzņēmumu pašu resursiem, norāda ZM speciālists.
Zvejnieki atzīmē, ka veco kuģu nomaiņai ar jauniem ir jānotiek straujākiem tempiem, un floti ar jauniem kuģiem spēs papildināt vien spēcīgākie uzņēmumi. "Ja pirms vairākiem gadiem zvejas kvotas dalītas uz 133 aiz piekrastes zvejojošām firmām, tad tagad starp nedaudz vairāk kā 30 uzņēmumiem. Ap 100 firmu ir slēgtas - ja tas tā nebūtu, tad kvotas būtu jādala uz daudz lielāku firmu skaita un tad būtu kašķi un viss pārējais. Arī pašreizējais aiz piekrastes strādājošo firmu skaits ir par lielu [esošajām zvejas iespējām] un to skaitu vēl varētu mazināt. Zvejā aiz piekrastes paliks spēcīgākās un konkurētspējīgākās, kas arī vienīgās spētu atļauties uzbūvēt jaunus kuģus un tādējādi arī mazināt zvejas flotes vecumu," domā Voits.
Zveju pametušais Pētersons saka: ka pa šiem daudzajiem gadiem Latvijas zvejas floti papildinājuši divi pilnībā jauni kuģi, pārējie jaunpienācēji zvejā gājuši jau iepriekš un būtiski zvejas flotes vecumu nav palīdzējuši mazināt. Kapteinis cer, ka zvejas flotē "jaunas asinis dos" nozarē jau strādājoši zvejas uzņēmumi, ne jauni spēlētāji "ar muskuļiem", kam būtu pa spēkam izspiest pašmāju zvejniekus. "Tāpēc ir būtiski: ja palielina un rodas papildu kvotas, tad tās būtu jādala tikai starp jau strādājošām firmām," uzskata sirmgalvis. Viņš cer arī, ka kvotu sadale Briselē kļūs saprotamāka un prognozējamāka nozarei, jo līdz šim ar kvotu sadali mēdza būt kā ar bitēm - bijuši gadi, kad zvejas kvotas nākamajam periodam Briselē noteiktas neizprotami zemas, kas būtiski apgrūtināja nozarē strādājošo darbu.
"Bija gadi, kad mencu no jūras varēja smelt bezmaz vai ar apakšbiksēm. Mencu krājumi samazinājās tāpēc, ka palielinājās intensīva šo zivju nozveja, tādēļ kritās šo zivju populācija un krasi samazināja šo zivju zvejas iespējas. Mencu daudzumus atjaunojās, bet tad savlaicīgi nepalielināja šo zivju nozvejas kvotas. Mencas savairojās un viņām taču vajag ēst. Ko tās ēd? Protams, brētliņas, tāpēc krasi kritās to nozveja. Kuģis skraidīja pa jūru, tērēja naudu benzīnam [..] Mēs svaidāmies no lielceļa grāvī. Tad rāpjamies ārā, tiekam uz ceļa un atkal otrā grāvī iekšā."
Avots: ZM
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!