Zvejniecības reforma un sagrieztie kuģi: Jūras arāju gaišā smeldze un pilnie maki
Foto: DELFI
"Zemgale" vairākus gadus vairs nešķeļ Baltijas jūras un Rīgas jūras līča viļņus, bet "Zane" gan vēl ņipri turas un diendienā ved krastā zvejnieku lomus, par saviem bijušajiem zvejas kuģiem portālam "Delfi" nosaka kapteinis Indulis Pētersons. Viņš pēc vairāk nekā 40 zvejā pavadītiem gadiem pameta šo rūpalu un daļu no "Zemgales" sagriešanas saņemtās Eiropas naudas pirms dažiem gadiem ieguldīja tūrisma biznesā.

Tūrisma joma ir viena no redzamākajām, kurā zveju pametušie jūras vilki metušies un ieguldījuši no Eiropas saņemto kompensāciju par kuģa sagriešanu, atzīst par nozari atbildīgajā Zemkopības ministrijā (ZM). Saskaņā ar tās datiem nepilnos desmit gados ar Eiropas atbalstu Latvijā metāllūžņos sagriezti vairāk nekā 200 zvejas laivas un kuģi jeb aptuveni piektā daļa no kopējās zvejas flotes.

"Pārsvarā aizgājuši mazie, tie, kam nav efektīvi turpināt darbu, un arī tie, kam pienācās pelnītā atpūta," portālam "Delfi" saka ZM Zivsaimniecības departamenta direktora vietnieks Ričards Derkačs. ZM ieskatā, Eiropas finansētais brīvprātīgais zvejas kuģu griešanas pasākumus nesis gaidītos augļus, kam daļēji piekrīt arī nozarē strādājošie, sakot: kuģus varēja griezt vēl naskāk, ņemot vērā to, ka samazināto zvejas kvotu dēļ visiem zivis jūrā nepietiek.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!