Jūsmis Skaidris Gaujmalietis: Purmsātu apsveikums Ķīlim un Ushak off driģenes 'Gaišajai nākotnei'  (27)

Zinību dienas brīnumi

Zinību diena Latvijā sākās ar apsveikumiem no Kīļa, Dombrovska, protams, no Grušķeviča mātes un arī no Purmsātu un Stiklu audzēkņiem. Sākās arī ar kārtējo nezināšanu, vai atnesīs Ķīlis visiem planšetdatorus. Būs burtnīcas un zīmulis? No otras puses - tie tādi sīkumi vien ir. Galvenais, ka bērnam vairs negribas skatīties multenes, bet ir liela vēlme sēsties skolas solā. Kā mazajam Bērziņam, kas nu kļuvis par zināmāko pirmklasnieku pasaulē. Populārāku par "Viens pats mājās" varoni, par Hariju Poteru, par zaķīti un vilku kopā ņemtiem. Viņa foto tagad ir ne vien "Zīlītē" un "Draugā", bet arī "Kas nekad nenoveco", "Absurdā dzīve". Pat "The Sun" und "Stern". Ar visiem tēva citātiem, kas, kā jau mēdz gadīties dzeltenajiem, ir nedaudz sajaukti. TV kamerām viņš tā mierīgi pasaka "Čaļi, pa galvu vajag?" Par pārsteigumu filmēšana turpinājās arī klasē, kur jaunā klases audzināta gribēja iemūžināt viņas dzīvē varbūt nozīmīgāko Zinību dienu, jo ne jau katrreiz starp audzināmajiem būs prezidenta atvase. Tāpēc arī veica video, audio ierakstus. Arī vinilplatēs. Bet prezidents jau nezināja, ka tā ir audzinātāja: "Ko, arī jūs ilgi neesat sista?" Bet svētku troksnī viņa labi nesadzirdēja teikto un ausu receptori sajauca vienu burtu. Tā gadās taču arī skolotājām. Piesarka. Apjuka. Pa to laiku viss šis ģeometriskā progresijā izplatījās daudz tālāk par Nītauri. Un pat visu varošā Krapāne neko nespēja līdzēt. Būtu vēl štatā Egle, varētu jaunu bilžu porciju nopludināt. Tad varbūt šie sūdi aizmirstos. Bet tā tagad ik uz soļa prezidentam jātaisnojas. "Ja godīgi, tad man vismaz personīgi šķiet, ka dotajā brīdī izskatās, ka daudz svarīgāka ir eiro problēma. Esmu strādājis bankā un, cik laiks atļauj, lasu. Tāpēc, manuprāt, valstiski tas ir svarīgāk par mana dēla pirmo skolas dienu. Bet tīri cilvēciski, jā, ko es gribēju teikt. Ak jā, man tas ir tikpat svarīgi. Tāpēc, cik būs spēka, cik turēs... Līga, kā to tur sauc? Nu ja, mana nervu sistēma, tad mana dēla seju nezinās pat klases audzinātāja. Ja vajadzēs arī pa galvu došu. Nu, cik spēks vēl ļaus. Tāda ir mana pārliecība. Kā prezidentam," tas skaidri tika pateikts Tomsonam, Streipam, Kolātam, Ozoliņam acīs un visai Latvijai ausīs. Pēc visa tā atšķirt "Ābeci" varēja ne tikai Bērziņš, bet arī visi citi, kuru, kā par laimi, šogad esot vairāk nekā pērn.