Topā netika iekļauts topošais "Z-torņu" komplekss, jo ēkas vēl nav ieguvušas savus apveidus. Tāpat nav zināms, vai tie būs tādi, kā sākotnēji plānots (uz vienas ēkas jumta uz vismaz desmit metrus augstas papildus konstrukcijas bija paredzēts izbūvēt helikopteru laukumu). Pēc sākotnējā plānojuma torņu augstumam jābūt 130 un 107 metriem.
Tāpat topā netika iekļautas dažādas tehniskās būves, piemēram, skursteņi, elektrolīniju balsti, tiltu piloni, kā arī dažādi sakaru torņi (izņemot televīzijas torņus). Rīgā augstākie ir Rīgas "TEC-1" un siltumcentrāles "Imanta" skursteņi, kas abi ir 120 metrus augsti. Tāpat ir zināmi augstākie elektrolīnijas pārvada pār Daugavu balstu augstumi (110 metri) un Vanšu tilta pilona augstums (109 metri), taču pārējo, nedaudz zemāko, tehnisko būvju augstums nav apkopots.
Jāatzīmē, ka ekonomiskās krīzes dēļ vairāki augstceltņu projekti apstājās vai nemaz netika uzsākti. Pie krīzes nobremzētajiem plāniem pieder arī jau minētais "Z-torņu" komplekss, taču no citu ēku projektiem to attīstītāji ir atteikušies pavisam. Tādi ir, piemēram biroju ēka "Smilšu pulkstenis" (plānotais augstums 124,75 metri), "Spice Height" (101 metrs) un "Lido hotel" (137,93 metri).
Rīgas augstākās ēkas*:
Nr. 1 – 368 m
Rīgas radio un televīzijas tornis, kura augstums sasniedz 368 metrus, ir augstākais Eiropas Savienībā un trešais Eiropas robežās. Tālāk debesīs slejas tikai Ostankinas TV tornis Maskavā un Kijevas TV tornis. Pasaules rangā mūsu radio un televīzijas tornis patlaban ieņem 14. vietu.
Torņa celtniecība sākta 1979. gadā. Sešus gadus vēlāk, 1985. gada 28. decembrī, tas uzsāka pirmos eksperimentālos raidījumus, bet darboties nepārtraukti tornis sāka 1986. janvārī. Tiesa, celtniecība un montāža turpinājās vēl līdz 1989. gadam. Torņa projektētāji paredzēja, ka tas stāvēs vismaz 250 gadus.
Sākotnējais radio un televīzijas stacijas mērķis bija palielināt pārraidāmo programmu skaitu no divām līdz četrām. Mūsdienās no torņa translē piecas televīzijas programmas - "Latvijas Televīzija 1", "Latvijas Televīzija 7", "LNT", "TV3", "TV5" - , kā arī 12 radio programmas.
Nr. 2 – 123.25 m
Sv. Pētera baznīca tradicionālajā Rīgas siluetā ir augstākā celtne. Pēterbaznīcas torni izmantoto arī kā neoficiālu mēru, lai salīdzinātu citu Rīgas ēku augstumus.
Baznīca pirmo reizi uzcelta 1209. gadā, taču vairākas reizes tā cieta no dažādiem kariem, tika sagrauta un atkal pārbūvēta. Esošais tornis atjaunots no 1968. gada līdz 1973. gadam.
Apmeklētāji līdz 72 metrus augstajam skatu laukumiņam baznīcas tornī var uzbraukt ar liftu.
Nr. 3 – 122.78 m
Saules akmens ir augstākais debesskrāpis Latvijā. 27 stāvu ēkas jumts sniedzas 97 metru augstumā, atlikušo veido arhitektoniskā "bura". Saules akmenim ir arī divi pazemes stāvi.
Ēka jau sākotnēji būvēta kā "Hansabankas" (tagad "Swedbank") galvenā ēka Latvijā. Nepilnos divos gados (no 2002. līdz 2004. gadam) tapusī ēka sākotnēji bija plānota zemāka, taču platāka. Pēc korekciju veikšanas sākotnēji pastāvēja bažas, ka Rīgas vēsturiskais centrs varētu tikt dzēsts no UNESCO Pasaules vēsturiskā mantojuma saraksta.
Nr. 4 – 113,9 m
"Panorama Plaza II" ir augstākā dzīvojamā māja Latvijā. Tai ir 32 virszemes un 2 apakšzemes stāvi. "Panorama Plaza" sākotnējais projekts paredzēja četru ēku kompleksu, bet šobrīd pabeigtas ir tikai divas. Kompleksa pabeigšanas gadījumā ēka "Panorama Plaza III" arī plānota 113,9 metrus augsta.
Ēkas dzīvokļu platība ir no 67 līdz 168 m². Vairāki no tiem ir divstāvīgi penthouse tipa dzīvokļi ar 49 vai 55 m² plašām terasēm, norādīts SIA "Namu apsaimniekošana" sniegtajā informācijā.
Nr. 5 – 110 m
Āgenskalna TV tornis atklāts 1955. gadā. Televīzijas stacija izveidota bijušā Jelgavas teātra ēkā Āgenskalnā, kam blakus uzsliets arī tornis.
Tas bija paredzēts tikai divu televīzijas programmu pārraidīšanai, tāpēc jau 1967. gadā tika uzsākta jaunā Rīgas radio un televīzijas torņa plānošana. Taču līdz pat jaunā centra pabeigšanai 1986. gadā, TV pārraides joprojām raidīja no Āgenskalna.
Nr. 6 – 107,6 m
Zinātņu akadēmija ir 21 stāvu augsta biroju ēka, kura savulaik tapa kā pirmais debesskrāpis Latvijā. Tās projektēšana un arī celtniecība sākās 1951. gadā, bet ēka tika pabeigta 1958. gadā. Celtnes pieņemšana pa atsevišķiem stāviem gan notika līdz pat 1961. gadam.
Sākotnēji ēku projektēja kā Kolhoznieku namu, bet pēc celtniecības pabeigšanas to nodeva LPSR Zinātņu akadēmijas rīcībā. Lai gan celtne ir līdzīga citām padomju lielpilsētu būvēm, tajā skaitā Maskavas tā saucamajām Septiņām māsām, Rīgā arhitekti šo ēku centās saskaņot ar baznīcu siluetiem. Bez darba telpām Zinātņu akadēmijā ir arī konferenču zāle ar 1 000 vietām.
Augstceltne ir celta vietā, kur līdz 1812. gadam atradās Jēzus baznīcas kapsēta un baznīca. Jaunbūves nepieciešamībai tika nojaukts arī krievu klasicisma laika arhitektūras piemineklis - tirgotavu rindas.
Nr. 7 – 98,9 m
"Panorama Plaza I" nodota ekspluatācijā 2006. gadā kā dzīvojamo māju un biroja ēkas kompleksa pirmā būve. Dzīvojamajai ēkai ir 27 virszemes un 2 apakšzemes stāvi. Pēc dzīvokļu cenu burbuļa plīšanas 2008. gadā kompleksa būvniecība tika pārtraukta un ēkas dvīņu māsas "Panorama Plaza IV" celtniecība līdz šim tā arī nav sākta.
Īpašniekiem nespējot norēķināties, daudzi dzīvokļi nonāca banku īpašumā. Šogad atkal ir uzsākta to tirdzniecība - patlaban "Panorama Plaza I" iespējams iegādāties 19 mājokļus.
Nr. 8 – 98,2 m
Viesnīca "Radisson Blu Latvia" ir gan augstākā, gan telpu kvadratūras ziņā lielākā viesnīca Latvijā. Tā tika pabeigta 1976. gadā, bet ekspluatācijā nodota trīs gadus vēlāk. Savukārt tās pēdējā rekonstrukcija pabeigta 2006. gadā.
Oriģinālā dizaina ēka bija 26 stāvus augsta un to aptvēra divstāvu piebūve ar ieejas vestibilu, kafejnīcu, restorānu, veikalu, kā arī izstāžu zāli "Latvija". Pēc 30 gadu ilgas ekspluatācijas 1998. gadā pieņēma lēmumu augstceltni rekonstruēt. Tā rezultātā tika uzbūvēta jauna 6 stāvu augsta piebūve ar veikalu pasāžu un multifunkcionālu konferenču zāli ar 1000 vietām. Tāpat pēc rekonstrukcijas ēkas kopējā platība ir sasniegusi 24 000 m², bet stāvu skaits pieaudzis no 24 līdz 27.
Nr. 9 – 92,5 m
Zemkopības ministrijas ēka būvēta kā viena no augstākajām Latvijā ar domu uzsvērt šis nozares nozīmi Padomju Savienībā. Patlaban 26 stāvus augstajā celtnē atrodas ministrija un vairāku privātu kompāniju biroji.
Sākotnēji bija paredzēts dažādu ministriju vajadzībām būvēt trīs līdzīgas augstceltnes, kas ieskautu lielu laukumu. Savukārt šajā laukumā pēc sākotnējā projekta bija plānots gan piemineklis sociālistiskajai revolūcijai, gan vieta tanku parādēm.
Pieminekļa projekts tika iesaldēts līdz ar Uzvaras pieminekļa celtniecību, bet pārējās ēkas tā arī nesāka, jo jau pirmās celtniecība ieilga - to būvēja no 1968. līdz 1978. gadam. Sākotnējo projektu nerealizēja arī sabiedrības nepatikas dēļ pret pirmās ēkas veidolu, kas jau būvniecības laikā ieguva "skābbarības torņa" iesauku.
Nr. 10 – 90 m
Rīgas Doms jeb Doma baznīca ir Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas dievnams, arhibīskapa katedrāle. Ēka būvēta 1211.gadā un ir lielākā viduslaiku baznīca Baltijā. Esošais barokālā stila tornis uzbūvēts 1775. gadā pēc Rīgas rātes pavēles.
Vācu ērģeļbūves firma "E.F.Walker&Co" 1884. gadā baznīcā iebūvēja Doma ērģeles, kas tolaik bija lielākās pasaulē. Laikā no 1959. gada līdz 1962. gadam Doms tika pielāgots koncertzāles vajadzībām - veikts ērģeļu kapitālais remonts, demontēts altāris un ievietoti krēsli ar skatu uz ērģelēm. Dienvidu spārnā izvietoja Rīgas Vēstures un kuģniecības muzeju, visu ēku nododot tā pārziņā.
1989.-1990. gados pie baznīcas sienas izveidoja plašu padziļinājumu, norokot ap 3 m biezo gadsimtos uzkrāto kultūrslāni, kas ļauj uztvert Doma baznīcas sākotnējos apjomus un redzēt XIII gs. būvētos pamatus.
2004. gadā uz laiku Rīgas Doms tika slēgts, jo ēkas izpētē konstatēja, ka jebkurā brīdī var krist Doma vidējā kolonna. Pēc gada Rīgas Domu iekļāva Pasaules pieminekļu fonda 2006. gada 100 apdraudētāko objektu sarakstā. Patlaban notiek katedrāles restaurācijas darbi.
Nr. 11 – 88.70 m
Latvijas Televīzijas ēka tapa no 1979. līdz 1987. gadam. Sākotnēji bija plānots blakus 22 stāvus augstajai ēkai būvēt vēl vienu, radio vajadzībām, tādējādi veidojot vienotu arhitektonisko ansambli.
Patlaban Latvijas Televīzija aizņem vien daļu no lielās ēkas. Vairākkārt izskanējusi doma, ka esošās ēkas uzturēšana izmaksā pārāk daudz un televīzijas un radio vajadzībām varētu būvēt jaunu.
Nr. 12 – 86 m
Rīgas Sv. Jēkaba Romas katoļu katedrāle (attēlā otrā smaile no kreisās puses) galvaspilsētas siluetā augstuma ziņā daudz neatpaliek no četrus metrus augstākā Rīgas Doma.
1225. gadā pabeigtās katedrāles tornī atradies pilsētas trauksmes zvans, kura skaņas brīdinājušas par briesmām, kā arī aicinājušas pilsētniekus noskatīties soda izpildi kādā no pilsētas laukumiem. Tikai 50 metrus garajai ēkai 1756. gadā piebūvēja pašreizējo torni ar jumta piramīdu. To noklāja ar vara plāksnēm, iegūstot pašreizējo piramidālo smaili ar barokālo izliekumu lejasdaļā.
1993. gadā Svētā Jēkaba katedrālē viesojās Romas pāvests Jānis Pāvils II.
Nr. 13 – 83,95 m
"Rietumu Capital Centre" ir 20 stāvus augsta celtne, kura būvēta kā "Rietumu bankas" galvenā ēka, bet tās augstākās klases biroju telpas tiek izīrētas arī citām iestādēm.
Trīs gadu laikā (no 2005. līdz 2008. gadam) tapusī ēka bija viena no pirmajām augstceltnēm jaunajā Skanstes rajonā. "Rietumu Capital Centre" sastāv no trīs savstarpēji saistītiem torņiem un daudzstāvu slēgtā tipa autostāvvietas. Ēka veidota minimālisma stilā - to aptver betona rāmis un dubulta stikla fasāde.
Nr. 14 – 80,8 m
"AstraLux" dzīvojamā ēka Gunāra Astras ielā 8-1 izceļas uz pārējo Purvciema daudzdzīvokļu ēku fona. No 24 stāvus augstās ēkas, par spīti lielajam attālumam no pilsētas centra, paveras skats uz Rīgas baznīcu torņiem un citām augstceltnēm.
Celtnē, kas pabeigta 2007.gada, ir izvietoti 158 dzīvokļi ar franču tipa balkoniem. Pēdējos stāvos ir ekskluzīvi dzīvokļi ar jumta terasi. "Astra Lux" ir uzstādīti trīs ātrgaitas lifti - divi pasažieru un viens kravas. Fasādes apdarē izmantotas keramikas flīzes.
Nr. 15 – 77,92 m
"Solaris" kompleksa ēkas "I" un "II" kopš to pabeigšanas 2005. gadā ir augstākās ēkas Imantā.
Kompleksā ir 320 dzīvokļi. Daiļai no tiem ir pieejami balkoni, bet augšējo stāvu ekskluzīvajiem dzīvokļiem izbūvētas terases. Ēku arhitekti visiem mitekļiem paredzējuši plašas priekštelpas. Tāpat ēkā ir speciālas telpas velosipēdu un ratiņu novietošanai, kā arī apakšzemes autostāvvieta.
Nr. 16 – 76,8 m
Preses nams patlaban ir augstākā neizmantotā ēka Latvijā. Izmantots tiek vienīgi bijušais tipogrāfijas bloks, kur ierīkota gokartu trase, noliktavas un atsevišķas biroju telpas.
Ēka ar 22 stāviem savulaik celta speciāli preses vajadzībām. Augstceltnes centrā ir plašs vestibils, kam piekļaujas iekšējais pagalms ar ieeju kafejnīcā un konferenču zālē ar 400 sēdvietām. Kompleksa ārējai apdarei izmantoti šokbetona paneļi, bet interjerā dominē dabiskais akmens un koks.
Nr. 17 – 76 m
"Skanstes virsotnes I"; "II"; "III"; "IV" ir viens no lielākajiem jauno dzīvojamo māju projektiem pēdējo 20 gadu laikā.
To veido četras 24 stāvu dzīvojamās ēkas, kurās kopskaitā ir aptuveni 560 dzīvokļi. Kompleksā ietilpst arī 620 automašīnām paredzēta pazemes stāvvieta un 100 automašīnu vietas piemājas teritorijā. Patlaban uzsākta dzīvokļu pārdošana arī ceturtajā mājā, kuru jau tuvākajā laikā plānots nodot ekspluatācijā.
Nr. 18 – 69,05 m
"Centra nams" augstceltņu vidū nonācis tikai tam arhitektoniski pievienotās smailes dēļ, jo ēkas jumts ir vien 44 metru augstumā. Savdabīgās arhitektūras dēļ tas iesaukts par "cukurtrauku".
Ēkā tiek piedāvāti augstas klases dzīvokļi, no kuriem daļā paveras skats uz Daugavu. Tieši dārgo dzīvokļu saimnieki savulaik tika minēti kā ieinteresētie blakus esošās Zemkopības ministrijas ēkas nojaukšanas ierosināšanā.
Nr. 19 – 69 m
Jaunā Ģertrūdes baznīca ir augstākā baznīca Rīgā ārpus Vecrīgas. 1906. gadā pabeigtās baznīcas tornis ir par 6 metriem augstāks kā Vecajai Ģertrūdes baznīcai.
Baznīca būvēta kādreizējā Aleksandra laukumā, kas bija iecienīta tirdzniecības vietā, kā arī pieturas punkts ceļotājiem, kuri devās uz Rīgu. Savulaik tur bija ierīkota arī publiska ūdens ņemšanas vieta - zem altāra joprojām saglabājusies senās akas vieta.
Baznīcas arhitektūras ziņā nav līdzīga nav neviena cita Rīgas baznīca - tās stilistika ir tuva jūgendstilam.
Nr. 20 – 68,3 m
Latvijas Nacionālā bibliotēka joprojām tiek būvēta, bet tās maksimālais smailes augstums jau ir sasniegts, ļaujot to iekļaut augstāko ēku topā.
Jaunbūve, saukta arī par "Gaismas pili", tiek būvēta kā speciāla ēka Latvijas Nacionālās bibliotēkas vajadzībām, lai kalpotu par tehnoloģisko un informatīvo centru visām citām bibliotēkām valstī. Lai gan sākotnēji to bija plānots atklāt 2012. gadā, patlaban tās durvju atvēršana apmeklētājiem ir atlikta par gadu.
Nr. 21 – 67.39 m
Dzīvojamā ēka Madonas ielā 23 ir viena no divām līdzīga arhitektoniskā veidola ēkām. 21 stāvu augstā ēka pabeigta 1984. gadā.
Nr. 22 – 63 m
Vecās Ģertrūdes baznīcas smaile pārsniedz apkārtējo ēku augstumu, taču par 6 metriem atpaliek no savas jaunākās māsas - Jaunās Ģertrūdes baznīcas.
Esošā nav pirmā baznīcas ēka šajā vietā. Tajā jau izsenis bijusi baznīca, kas nosaukta katoļu svētās ceļotāju aizgādnes Sv. Ģertrūdes vārdā, jo atradusies ārpus pilsētas mūriem lielceļa - tagadējās Brīvības ielas - malā.
Nr. 23 – 62,9 m
"Metropolis" dzīvojamo ēku komplekss ir viens no lielākajiem pēdējā desmitgadē tapušajiem nekustamā īpašuma projektiem Latvijā. Tas sastāv no piecām vienāda augstuma ēkām - "Victoria", "Verita", "Fortuna", "Liberta" un "Gloria".
Nr. 24 – 61 m
"Europa Biznesa centra" 16 stāvu ēka ir daļa no kvartāla "Jaunā Teika". Sākotnējā projektā plānots ka jau uzbūvētajām biroju un dzīvojamajām ēkām "Jaunajā Teikā" pievienosies arī tirdzniecības centrs ar daudziem veikaliem un restorāniem.
Nr. 25 – 60,97 m
Dzīvojamā ēka Madonas ielā 21 ar blakus esošo ēku Madonas ielā 23 veido arhitektoniski vienotu ansambli. Abas būves ievērojami izceļas uz apkārt esošo zemāko daudzdzīvokļu māju fona.
Nr. 26 – Nr. 30 (56,69 – 60 metrus augstās ēkas)
Nr. 26 – 60 m
Dzīvojamā ēka Dzelzavas ielā 68
Nr. 27 – 58,7 m
Rīgas Svētā Franciska Romas katoļu baznīca
Nr. 28 – 56,87 m
Dzīvojamās ēkas Kleistu ielā 2 un Anniņmuižas bulvārī 32 un 28
Nr. 29 – 56,87 m
Dzīvojamā ēka "Imantas Pērle I"
Nr. 30 – 56,69m
Dzīvojamā ēka Spilves ielā 25
Nr. 31 – Nr. 35 (54 – 56,36 metrus augstās ēkas)
Nr. 31 – 56,36 m
Dzīvojamā ēka "Zolitūdes nams"
Nr. 32 – 55,8 m
Biroju ēka "Jupiter Centre"
Nr. 33 – 55,21 m
Dzīvojamās ēkas Brīvības ielā 386 -1; 386-2 un Mirdzas Ķempes ielā 4
Nr. 34 – 54,61 m
Biroju ēka "Radiotehnika RRR"
Nr. 35 – 54 m
VEF rūpnīcas pulksteņtornis
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!