Dūles partija balstās Krimā veidotas reliģiskas kustības idejās  (240)

Jaunās partijas veidotāji no konkrētības atbildēs izvairās, īpaši uzsverot, ka nāk ar jaunu piedāvājumu un vēlmi pārveidot patlaban satrunējušo politiku, ieviešot tajā vairāk garīguma un altruisma.

Runājot par politiku, jaunās "Skaistās nākotnes" veidotāji uzsvērti lieto reliģiju un sektu pārstāvjiem raksturīgus terminus kā kalpošana, gaišāka nākotne, garīgums, dvēseliskums un cilvēcība. Vienlaikus viņi neslēpj, ka iedvesmojas no dažādām garīgām mācībām, jo tieši garīgums līdz šim politikā esot visvairāk pietrūcis. Bijušais humoršovu veidotājs Viesturs Dūle arī atzīst, ka pats ir jaunās reliģiskās kustības isidioloģijas sekotājs. Atbalstu šai mācībai iepriekš pauduši arī pārējie līderi.

Isidioloģijas pamatlicējs ir 1954.gadā dzimušais Sergejs Cveļovs, kurš pirms četriem gadiem vārdu nomainījis un nu dēvējas par Orisu.

Saskaņā ar paša sniegto informāciju, isidioloģijas pamatlicējs dzīvo Krimā, pēc izglītības ir agronoms, kurš ilgus gadus specializējies dažādās austrumu cīņas mākslās. Kopš deviņdesmito gadu sākuma Cveļovs jeb Oriss sācis izdot grāmatas, pamatojot savu garīgo mācību. Tajā daudz runāts gan par dvēseli, nemirstību un kosmosu, gan dažādu slimību ārstēšanu.

Dūles un viņa domubiedru sludinātais intelektuālais altruisms ir arī viena no Orisa mācības pamattēmām. Proti, aicinājums palīdzēt citiem, pat ja viņi paši nesaprot, ka palīdzība nepieciešama, vai to noraida. Tāpat Orisa sekotājiem oficiāli jāmaina arī vārds, līdzīgi kā to izdarījuši "Skaistās nākotnes" veidotāji.

"Tas ir tipiski jauno reliģisko kustību līderiem mainīt savus vārdus, lai viņi skan tā kā tā noslēpumaināk, ezotēriskāk. Daudzi parapsihologi, astrologi maina vārdu, piemēram, Stella. Vēl Sergejs Torops mainīja vārdu uz Visarions," līdzīgus gadījumus min reliģiju pētnieks psihoterapeits Artūrs Utināns.

Pētnieks, kurš savulaik darbojies arī reliģisko organizāciju uzraudzības padomē, apliecina, ka uz reliģijas būvēta partija var gūt panākumus. Bīstamība ir šādu organizāciju neprognozējamībā.

"Daudzām jaunām reliģiskām kustībām ir atšķirīgas reliģiskas ideoloģijas – tā, ko pasniegt oficiāli grāmatās un apkārtējiem cilvēkiem, un dažāda veida īstās, patiesās vai slepenās doktrīnas, ko šī kustība var sākt realizēt, citiem nezinot," norāda Utināns.

Līdz ar to pret šādām organizācijām jāizturas ar piesardzību, jo grūti noteikt to patiesos mērķus. Arī jaunās "Skaistās nākotnes" veidotāju līdzcilvēki, kuri bijuši aktīvistiem blakus laikā, kad tie atklājuši sev Isidioloģijas vēsti, "de facto" atzīst – nekā citādi kā par fanātismu to saukt nevar. Mācības līderis Oriss savā varā cilvēku pārņem dažu gadu laikā, tad vairs nekas cits nav svarīgs un fanātiskie jaunās mācības sekotāju vietā jau domā Oriss. Piemēram, kāda jauna sieviete mācībā pie garīgā līdera Krimā devusies, Latvijā atstājot savu dažus gadus veco bērnu.

Sociālpsihologs Ivars Austers atzīst – viņam joprojām "Skaistās nākotnes" pieteikums šķiet nedaudz dīvains un izskatās vairāk pēc joka. Taču šādai partijai Latvijā varētu būt panākumi, jo tradicionāli iedzīvotājiem patīk dažādas pseidozinātnes.

Turklāt "Skaistās nākotnes" veidotāji, sevišķi mūziķis Gustavo un bijušais humoršovu veidotājs Dūle, jau bauda popularitāti sabiedrībā un ir atpazīstami, sevišķi jauniešu vidū. Līdz ar to viņiem vieglāk piesaistīt uzmanību un viņu aktivitātes tiek atspoguļotas medijos, tādējādi veidojoties arī sekotāju pulkam.

"Ja mēs paņemam šo koķetēšanu ar visādām pseidozinātniskām lietām, tad mēs varam paņemt arī socioloģisko aptauju datus, kas parāda, ka Latvija stabili turās ES pirmajās vietās māņticībā. Piemēram, ja mēs paņemam ticību horoskopiem, tad Latvija tur būs pirmā, otrā, trešā, kā nu kuro reizi. Līdzīgi arī ticībai tam, vai nākotni ir iespējams pareģot, piemēram, ar kristāla bumbu. No šāda viedokļa raugoties, kāpēc nē – tā augsne ir pietiekami labvēlīga tam," vērtē sociālpsihologs.

"Skaistā nākotne" tuvākajā laikā solot arī konkrētus plānus, tomēr līdz šim jaunveidojamās partijas līderi izmanto vien sektām un padomju ideoloģijai raksturīgus uzsaukumus, runājot par gaišās nākotnes sapni, progresīvu pasauli un līdzšinējos politiķus dēvējot par bandītiem.