Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (VL-TB/LNNK) nav saskatījis pārkāpumus Rīgas apgabaltiesas tiesneses Skaidrītes Buivides rīcībā un izlēmis nerosināt pret viņu disciplinārlietu, portālam “Delfi” sacīja ministra preses sekretāre Līga Ādamsone.
Kā ziņots, Buivide tiek minēta kā viena no divām tieslietu sistēmas amatpersonām, pār kurām gulst aizdomu ēna saistībā ar nelikumībām tiesās, par ko Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) sācis kriminālprocesu. Pret otru tiesnesi - Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas priekšsēdētāju Ziedoni Strazdu - Bordāns sāka disciplinārlietu un tās izskatīšana patlaban ir tiesnešu Disciplinārkomisijas kompetencē. Ministrs iepriekš grasījās sākt lietu arī pret Buividi.
Kā pastāstīja Ādamsone, Bordāns ir saņēmis Buivides paskaidrojumus un pēc viņa rīcībā esošās informācijas, tiesneses profesionālajā darbībā nav saskatīts pamats disciplinārlietas ierosināšanai, proti, nav konstatēta dienesta stāvokļa ļaunprātīga izmantošana vai pilnvaru pārsniegšana, kā arī nav veiktas citas darbības, kas būtu pamats disciplinārlietas ierosināšanai.
Buividei papildus paskaidrojumus ministrs vairs neprasīšot, sacīja Ādamsone, piebilstot, ka ministrs vērtējis tikai iespējamos amata pārkāpumus un viņa rīcībā neesot informācijas no KNAB sāktā kriminālprocesa.
Kā ziņots, KNAB kriminālprocesa pirmstiesas izmeklēšanā noskaidroja, ka Rīgas pilsētas Zemgales tiesā daudzu gadu garumā fiktīvi nodarbinātas vairākas personas, kuras faktiski nav strādājušas un kurām aprēķināto atalgojumu, iespējams, piesavinājies tiesas priekšsēdētājs. Tiesas priekšsēdētājam atbalstu sniedzis augstāka līmeņa tiesas tiesnesis, uzskata KNAB.
Strazds pēc viesošanās KNAB sasirga, bet pēc tam iesniedza Tieslietu padomē lūgumu rosināt Saeimai lemt jautājumu par viņa atbrīvošanu no tiesneša amata. Tieslietu padome atteicās šo lūgumu apmierināt.
KNAB viesojās arī Rīgas apgabaltiesā, un pēc KNAB vizītes sasirga Rīgas apgabaltiesas tiesnese Buivide.
Ņemot vērā likumos garantēto tiesnešu kriminālprocesuālo imunitāti, lēmumu par kriminālprocesa sākšanu pieņēma Latvijas ģenerālprokurora pienākumu izpildītājs, izvērtējot KNAB iesniegtos materiālus, savukārt lēmumu par tiesneša aizturēšanu un divu tiesnešu pakļaušanu kratīšanai - īpaši pilnvarots Augstākās tiesas tiesnesis.
Zināms, ka KNAB abu tiesnešu kabinetos veicis kratīšanu. Izmeklēšanas interesēs patlaban sīkāka informācija netiek sniegta.
KNAB norāda, ka neviena persona netiek uzskatīta par vainīgu, kamēr tās vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā netiek konstatēta Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!