MK sēde - 10
Foto: DELFI

Aizsardzības ministrs Artis Pabriks, komentējot Džeimstaunas fonda nesen publicēto rakstu par Krievijas centieniem ietekmēt kaimiņvalstu politiku, norāda, ka Latvijā notiekot Krievijas centieni pastiprināt tā dēvētās maigās varas ietekmi.

Ministrs teica, ka par to liecina vairākas pazīmes. Pirmkārt, Krievijas prezidents Vladimirs Putins savā uzrunā vēstniekiem pirms pāris mēnešiem paziņojis, ka jāpievērš lielāka uzmanība maigās varas ietekmei.

"Otrkārt parādās institucionalizēta un stratēģiska rakstura metode, kā Krievijas maigo varu ar mediju un krieviski runājošu iedzīvotāju starpniecību padarīt lielāku, konkrēti, lai mainītu valstu politiku," pastāstīja Pabriks.

"Krieviski runājošā minoritāte un masu saziņas līdzekļi tiek izmantoti, lai ietekmētu valstu politiku. Mēs redzam valodas politikas maiņu Ukrainā, līdzīgs spiediens ir Moldovā. Krievu valodas ietekme kopā ar reģionalizācijas politiku iet roku rokā. Paskatāmies uz Gruziju, kurā ir atšķelti divi rajoni, Moldovā ir Piedņestras situācija, un arī Ukrainā ir pretnostatījumi," uzsvēra ministrs.

Ministrs uzskata, ka Latvijā viens no aktuālākajiem jautājumiem, kam jāpievērš vairāk uzmanības ir Latgales reģions. Ņemot vērā tās robežu ar Krieviju, spēcīgu reģionālo identitāti, lielu krievvalodīgo īpatsvaru un ekonomisko vājumu, pastāv bažas šajā reģionā veicināt lielāku reģionālo autonomiju un politisko atbildību virzīt prom no Rīgas.

"Jūtam, ka Latvijai ir pievērsta pastiprināta uzmanība, lai diskreditētu Latviju tās iedzīvotājiem. Panākot neticību Latvijas valstij un arī Rietumvalstīm, cilvēkiem atliek vien orientēties austrumu virzienā, kas arī ir galvenais mērķis," norādīja Pabriks.

Ņemot vērā iepriekšminēto, svarīgi ir saprast to plašākā sabiedrībā, ne tikai politiskajās aprindās. "Acīmredzot jāsaliek galvas kopā gan Latvijā, gan Baltijā, gan ES un NATO iekšienē un jāmēģina nepieļaut Latvijas sabiedrības smadzeņu skalošanu un Krievijas maigās varas palielināšanos Latvijā," klāstīja ministrs.

Pēc ministra novērojumiem, Krievijas maigā vara Latvijā izpaužas caur ekonomiku, masu saziņas līdzekļiem, nevalstiskām organizācijām un partijām. "Piemēram, ja televīzijā regulāri redzam labas austrumu kaimiņos veidotas detektīvfilmas, bet neredzam seriālus, kas nāk no Skandināvijas un citām valstīm, tad cilvēks lēnām sāk sevi identificēt ar konkrētu kultūru, sacīja ministrs.

Protams, ka nekas ļauns nenotikšot, ja Latvijas sabiedrība šādas filmas skatīsies sabalansēti, jo katrā kultūrā ir kaut kas interesants, bet, ja tas notiek regulāri, tas ir traucējoši Latvijas valstij.

Uz jautājumu par risinājumiem, lai samazinātu "smadzeņu skalošanu un Krievijas maigo varu", ministrs atbildēja, ka vispirms ir jāveicina sabiedrības politiskā apziņa, jo bieži vien sabiedrība neapzinās, ka šādas lietas notiek. Pret maigo varu nevar vērsties ar "dzelzs dūri", tāpēc jārada pievilcība Latvijas kultūrai un politiskajai darbībai.

"Patlaban ir pietiekami augsts līmenis sasniegts, lai par to runātu NATO valstu iekšienē, un to apliecina NATO iekšienē apspriestais kiberuzbrukums Igaunijai saistībā ar pieminekļa pārvietošanu 2007.gadā. Tagad ir pienācis laiks runāt par informācijas karu un psiholoģiskajām operācijām, kur informācijas nesēji tiek izmantoti, lai ietekmētu sabiedrību un politiku NATO un ES," uzsvēra Pabriks.

Lai arī daudzviet pasaulē šādas metodes tiek lietotas, Latvija atšķiras ar savu ģeopolitisko situāciju, līdz ar to šādām metodēm var būt sliktākas sekas, piebilda Pabriks.

Džeimstaunas fonda publikācijā teikts, ka Krievija gatavojas savu ārpolitisko mērķu īstenošanai palielināt ietekmi bijušajās padomju republikās. Tostarp Krievijas prezidenta administrācija ir pasūtījusi pētījumu par Latviju, lai noskaidrotu, kādas metodes šo valstu oligarhi un biznesa grupas izmanto, lai ietekmētu likumdošanas procesu, kā tās ir pārstāvētas parlamentā un valsts institūcijās, kāda ir šo grupu pieeja politisko partiju veidošanai un varas konsolidācijai un kā tās lobē savas ekonomiskās intereses. Kremlis arī vēlas izprast prorietumniecisko un promaskavisko grupējumu mijiedarbību un kā Krievija varētu to izmantot, lai "attīstītu divpusējo sadarbību", sacīts publikācijā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!