Baltijas valstu vadītāji un eksperti: eirozonas nākotnes prognozes ir pozitīvas  (119)

"Kritiķi saka, ka obligāciju pirkšana šajā gadījumā robežojas ar naudas drukāšanu, kas palielinās inflāciju. Tomēr, ja šis instruments ir pielietojams tirgus stabilizācijā, tad tas ir labs instruments. Vai naudas pietiks? Šis jautājums mūs ir vajājis pēdējos divus vai trīs gadus, ECB palīdz mums atbildēt uz šo jautājumu. Aptuveni pusgada laikā mēs tiksim galā ar Grieķijas problēmu, un pēc šī pusgada mums vajadzētu redzēt stabilizāciju," norādīja Latvijas ministru prezidents Valdis Dombrovskis.

Savukārt Igaunijas prezidents Tomass Henriks Ilvess uzsvēra, ka šī gada aprīlī un maijā Spānijas valsts obligāciju procenti bija vairāk nekā 7%, taču tagad procentu likme ir samazinājusies, kas liecina par krīzes mākto valstu atkopšanos. Tāpat Ilvess norādīja, ka pirmās valstis, kurām būs likviditātes problēmas, būs valstis, kuras ir ārpus eirozonas. "Ja mēs skatāmies arī, piemēram, uz valsts budžeta deficītiem, tad eirozonas deficīts ir daudz mazāks par ASV, Lielbritānijas un Ķīnas deficītu. Tas vien nozīmē, ka mēs esam labākā stāvoklī, nekā citas valstis, kuras ir ārpus eirozonas," skaidroja Ilvess.

Abu augstākminēto viedokli atbalstīja arī Lietuvas premjers Andrius Kubiļus, tomēr viņš savos izteikumos ir piesardzīgāks. "Es neesmu pārliecināts, ka eiro nav iespējama laba nākotne. Protams, šībrīža problēmu atrisināšana varētu prasīt gadus, tomēr tas nemaina faktu, ka eiro ir stabila valūta," atzina Lietuvas valdības galva.

Savukārt Baltijas attīstības foruma priekšsēdētājs Ufe Elemans Jensens norādīja, ka krīzes pārvarēšanai nepieciešama lielāka Eiropas sadarbība. "Mums nevajadzētu čīkstēt, ka mums visu laiku kādam jādod nauda, bet gan jāpārliecinās, ka šie instrumenti strādā," pauda Jensens.

Pilnīgi pretēju viedokli Baltijas valstu līderu uzskatiem pauda Varšavas ekonomikas skolas profesors Lašeks Balcerovičs, norādot, ka ECB ir kļuvusi politizēta un zaudējusi savu neitralitāti, un tās izvēlētais ceļš bija vairāk un lielāku aizdevumu izsniegšana un lētāki kredīti, taču tā vietā eirozonas valstīm vajadzēja vairāk fokusēties uz nacionālo līmeni un censties problēmas risināt iekšēji nevis vērsties pēc aizdevumiem.