Gadu pēc 11.Saeimas ārkārtas vēlēšanām sabiedrības noskaņojums ir ievērojami uzlabojies, arī ekonomikā situācija vairs nav tik drūma, bet, vai tas atrisinājis varas un sabiedrības atsvešinātības problēmu – politiķu un ekspertu vērtējumi atšķiras.
Vieni norāda uz oligarhu ietekmes mazināšanos, politiskās kultūras progresu jaunajā parlamentā, tai pat laikā citi ir skeptiski un saredz, ka "veco laiku" tradīcijas vēl ir dzīvas, liecina portāla "Delfi" aptauja.
Politologs Ivars Ījabs uzskata, ka iepriekšējās 10.Saeimas atlaišana un ārkārtas parlamenta vēlēšanas bija sava veida demokrātijas mācība, kam bija jāiziet cauri, lai daudzi saprastu, ka tā nav nekāda brīnumnūjiņa labākai dzīvei. Pēc vēlēšanām dažas sejas ir pazudušas, bet dažas nākušas klāt, un ir saredzamas arī pozitīvas pārmaiņas, piemēram, parlamentā ir mazinājies dažādu slēptu interešu īpatsvars.
Saeimas spīkere un "Vienotības" priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa piekrīt, ka ārkārtas vēlēšanas pierādīja - iedzīvotājiem ir iespēja ietekmēt globālus notikumus valstī. Vērtējot 11.Saeimas pieņemtos likumus, kā arī parlamentā notikušās diskusijas un konferences, viņa norāda: "ir pat pārsteidzoši, ka ir izdarīts ļoti daudz". Viņasprāt, likumu pieņemšanu paātrinājis arī oligarhu ietekmes zudums.
"Saeimā praktiski vairs nav oligarhu ietekmes, un ir likumprojekti, kuri virzās daudz vienkāršāk un pieņemami," saka Saeimas priekšsēdētāja, norādot, piemēram, uz nulles deklarāciju likumu, atklātajiem balsojumiem par valsts amatpersonām, politisko partiju pārkāpumu kriminalizēšanu un citiem. Arī nule pieņemtajos šā gada budžeta grozījumos katra pozīcija, kam piešķirti papildu līdzekļi, ir pamatojama un ļoti nepieciešama, klāsta Āboltiņa.
Arī "DNB bankas" ekonomists Pēteris Strautiņš portālam "Delfi" pauž viedokli, ka gada laikā ir notikušas pozitīvas pārmaiņas. "Nav šaubu, ka strukturālas reformas tiek un tiks īstenotas ātrāk, samazinājusies valsts varas izmantošana privātās interesēs," domā ekonomists.
Viņaprāt, "reālistiski piepildāmās cerības" visumā ir attaisnojušās. "Domāju, ka kopš ekonomiskās krīzes sākuma notikušo pārmaiņu summa ir pietiekama, lai Latvijā jau varētu runāt par politiskā režīma maiņu. Tagad ir redzams, ka notikumi pirms gada bija visai likumsakarīga šī procesa daļa. Ne visiem tas patīk, bet tas ir noticis," uzskata Strautiņš.
Savukārt Ījabs norāda, ka kopā ar eksprezidentu Valdi Zatleru politikā ir "iebraukuši" vairāki nejauši cilvēki, kuri "nonākuši amatā un tad sākuši domāt, kā tad tur ir". Tas, pēc Ījaba domām, atstāj savu iespaidu uz kopējo politisko vidi, tāpēc runāt par briesmīgu izrāvienu neesot nekāda pamata. Saglabājušās arī līdzšinējās problēmas - "koalīciju veidojošās partijas savu deķīti velk katra uz savu pusi, tāpēc valdības darbs atstāj haotisku iespaidu".
"Labākajā gadījumā uz šo Zatlera aizsākto pasākumu varam lūkoties kā maziņu soli Latvijas demokrātijas evolūcijā, vienreiz tas bija jāizmēģina, jāatlaiž Saeima, lai pēc tam cilvēki būtu sapratuši un iemācījušies, ka tās nav zāles pret visām problēmām," rezumē politologs. Pēc viņa domām, šie politiskie satricinājumi un politiķu retorika arī ir saasinājusi starpetniskās attiecības, kas dodas eskalācijas, ne integrācijas virzienā, tāpēc "nav pamata dzert šampanieti, nekas slikts jau nav noticis, bet arī nekas tāds, par ko varētu ļoti priecāties".
Arī viens no Nacionālās apvienības (NA) līderiem, deputāts Raivis Dzintars uz izmaiņām kopš 11.Saeimas sanākšanas skatās piezemētāk. Viņaprāt, "teikt, ka notikusi revolūcija, un teikt, ka politikā lietas norit diametrāli citādi, nebūsim naivi – tā nav".
"Lai kaut kas būtiski mainītos, ir jāpaiet pietiekoši ilgam laikam. Mēs redzam, ka daudzas tradīcijas, kas ir bijušas dzīvas tik daudz kritizētajos Tautas partijas laikos, ir dzīvas arī tagad, ko nevaram noliegt," pauž NA vadītājs.
Daudz piesauktais "ekonomikas izrāviens" notiek – Latvijas tautsaimniecība ir straujāk augošā starp pārējo Eiropas Savienības (ES) valstu ekonomikām, norāda Strautiņš. Tiesa, pēdējā gada laikā ekonomikas pieaugums galvenokārt ir iepriekš paveikto darbu rezultāts. Taču jāņem vērā arī tas, ka politiski lēmumi ekonomikā rezultātus dod pakāpeniski, vairāku gadu laikā, atzīmē ekonomists.
"Kaut ko sagraut var ātri, bet uzbūvēt tikai pakāpeniski. Šī distance starp darbiem un rezultātiem ir liela problēma visiem politiķiem, kas patiesi cenšas rūpēties par ilgtspējīgu izaugsmi, jo ne visi vajadzīgie lēmumi ir populāri," akcentē "DNB bankas" ekonomists.
Viņaprāt, pašreiz vērojamā salīdzinoši straujā izaugsme ekonomikā turpināsies, ja pie varas esošie turpinās pieņemt radikālus un lielu pretestību radošus lēmumus, kas kardināli mainīs valsts politikas tiešā pārziņā esošās nozares - izglītību, veselības aprūpi, tieslietas.
Strautiņš arī lēš, ka vidusmēra Latvijas iedzīvotājam dzīve ļoti pamazām, bet kļūst labāka, taču lielākā daļa būtiskas izmaiņas nejūt. "Tās pienāks, turpinoties ekonomikas izaugsmei, pieaugot konkurencei par darbaspēku un līdz ar to arī algām. Arvien vairāk dzīves līmeni ietekmēs arī nodokļu samazināšana," domā ekonomists.
Sociologs Arnis Kaktiņš portālam "Delfi" norāda, ka sabiedrībā kopumā gadu pēc vēlēšanām noskaņojums ir uzlabojies, taču viņš to nesaista ar politiķu un Saeimas darbu.
"DNB Latvijas barometra" dati liecina, ka kopējā sabiedrības noskaņojuma indekss – jeb situācijas vērtējums skalā no -100 līdz +100 punktiem – audzis no -32 punktiem pērn rudenī līdz -22 punktiem šogad augustā, un tas ir pozitīvākais rādītājs kopš 2008.gada, kad uzsākti šie pētījumi.
Kaktiņš gan uzskata, ka šīs izmaiņas ne tik daudz saistītas ar Saeimas darbu, kā ar to, ka "ekonomika ieiet citā ciklā, krīze nav tik asa un daudzi sajutuši stabilitāti". "Tas viss spēlē lielāku lomu, nekā politiķu darbs. Politiķi, protams, teiks, ka tas viss ir, pateicoties viņiem. Ja viņi nestrādātu, vai tad saule no rītiem uzlēktu? Nu skaidrs, ka nē!" ironizē Kaktiņš. Taču, viņaprāt, uzlabojumi notiek "drīzāk jau par spīti" politiķu darbam.
Kaktiņš norāda - lai gan iedzīvotāju vērtējums 11.Saeimā iekļuvušajiem spēkiem gada laikā nav dramatiski mazinājies un nevar runāt par ievērojamu vilšanos, uzticība parlamentam un valdībai joprojām ir nožēlojami zema un fundamentālās problēmas nav atrisinātas.
Viņa vadītā sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS dati liecinot, ka partiju popularitāte "nedaudz pašūpojas", taču tas saistīts ar reitingu "cikliskumu" - pirms vēlēšanām aktīvo kampaņu laikā iedzīvotāji vairāk iedziļinās politiķu piedāvājumos un ir spiesti izdarīt izvēli, bet, kad sākas ikdienas darbs, lielāko daļu iedzīvotāju partijas neinteresē.
Uzticēšanās Saeimai un valdībai niecīgi, bet pieaugusi. Kaktiņš gan to vērtē skeptiski, norādot, ka "Latvija šajā neuzticības purvā guļ jau gadiem". Šogad augustā Saeimai uzticējās 16% iedzīvotāju, pirms gada – vēl mazāk, taču "nevar teikt, ka ir atrisinātas fundamentālas problēmas". Viņš salīdzina, ka arī kapā var iespraust termometru un, uzspīdot saulītei, temperatūra kāps, bet tāpēc jau nevar izdarīt secinājumu, ka mironis augšāmcelsies.
Savukārt Reformu partijas Saeimas frakcijas vadītājs un 10.Saeimas atlaišanas iniciators Zatlers uzskata, ka pašreizējais parlaments viennozīmīgi ir daudz korektāks, ar sabiedrībai saprotamāku politisko kultūru.
"Sabiedrība šai Saeimai uzticas vairāk nekā iepriekšējai. Tas ir ļoti liels panākums gada laikā," pauž Zatlers un piebilst, ka no daudziem uzņēmējiem dzirdējis, ka ir ievērojami mazinājusies tautas kalpu visatļautība, kas bijusi vērojama pirms 10.Saeimas atlaišanas.
Viņaprāt, 11.Saeimas deputāti ir izpildījuši lielu daļu no solījumiem, piemēram, pieņemšanai tuvojas ilgus gadus krājušies grozījumi Pilsonības likumā par dubultpilsonību dažādās valstīs dzīvojošajiem cilvēkiem ar latvisku izcelsmi, bet vēl darāmo darbu sarakstā liekams lēmums par deputātu imunitātes mazināšanu.
Arī Āboltiņa norāda, ka gada laikā pieņemti daudzi būtiski lēmumi, piemēram, par atsevišķu nodokļu samazināšanu, "tiesiskuma likumprojekti" par grozījumiem Civillikumā un Kriminālprocesa likumā, galīgajam lasījumam tuvojas apjomīgie Pilsonības likuma grozījumi, līdz ar ko bērniem, kuri no Latvijas aizbraukušajiem cilvēkiem dzimst Īrijā, Anglijā un citās valstīs, būs dota iespēja atgriezties Latvijā kā pilntiesīgiem pilsoņiem, pauž Āboltiņa.
Saeimā lielākās un vienmēr parlamenta opozīcijā strādājošās "Saskaņas centra" (SC) frakcijas vadītāja vietnieks Valērijs Agešins gan uzskata, ka pēc vēlēšanām piedāvātās reformas nav jūtamas. "11. Saeimas viens no knifiem ir ar godīgu seju un pārliecinošu nostāju publiski stāstīt sabiedrībai, kā "tūlīt mēs sagatavosim kvalitatīvāku likumprojektu", bet pēc tam iestājas klusums. "Tā ir bijis vairākkārt," klāsta Agešins, par piemēriem minot noraidītās SC iniciatīvas par tautas vēlētu prezidentu un brīvdienu noteikšanu pareizticīgo Ziemassvētkos, ko koalīcija noraidīja, bet solīja savus piedāvājumus.
Zatlers uzskata, ka 11.Saeimā vairāk tiekot ņemtas vērā opozīcijas intereses un nav tikai dalījums "mūsējie un jūsējie", līdz ar to secināms, ka Saeimā ir arī augusi demokrātija.
To apliecina arī opozīcijā esošās Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis. "Mēs regulāri sniedzam savus priekšlikumus, tostarp arī tādus, kas gūst atbalstu, piemēram, šā gada budžeta grozījumos, par zemes kreditēšanas programmu. Vēršoties pie Valsts prezidenta, esam aktualizējuši nekonstitucionālu referendumu rīkošanas tematu, pēc kā Saeimas pozīcija gatava to pārskatīt," izteicās Brigmanis.
"Tā nav, ka, strādājot opozīcijā, neko nevar panākt. Ir jābūt argumentiem. Es neredzu nekādas problēmas, viss ir mūsu pašu rokās," rezumē Brigmanis.
Agešins pauž, ka SC principiāli nekas nav mainījies, jo gan 10., gan 11.Saeimas vēlēšanās viņi ir bijuši ieguvēji, bet pašlaik frakcijas idejas biežāk gūst atbalstu. "Laiki pamazām mainās, un vairāki SC priekšlikumi un ierosinājumi ir atbalstīti gan attiecībā uz budžetu, gan sociālajā jomā, piemēram, par mērenāku pensijas vecuma paaugstināšanu. Tas nozīmē, ka Saeimas vairākums nevar ar mums nerēķināties," spriež Agešins.
Savukārt koalīcijā ietilpstošās neatkarīgo deputātu grupas pārstāve Elīna Siliņa stāsta, ka, pēc šo deputātu aiziešanas no toreizējās Zatlera Reformu partijas, sākot darbu koalīcijā, "bija ilūzija, ka tas būs vairāk draudzīgs un koleģiāls", taču izteikti jūtama vadošā koalīcijas partnera – "Vienotības" – "nedaudz ar savu rīcību braukšana pāri citiem koalīcijas partneriem, bet tādi ir spēles noteikumi". Viņa gan pauž pārliecību, ka šī koalīcija strādās līdz 11.Saeimas beigām.
Siliņa uzsver, ka neatkarīgie deputāti fokusējas uz mazās uzņēmējdarbības aizstāvību un publiskās pārvaldes un tās izmantoto resursu racionalizēšanu, kā arī e-pārvaldes ieviešanu, par maksātnespējas procesa atvieglošanu fiziskām personām un citu. "Tās ir ļoti pamatīgas idejas, par ko daudzi kolēģi mums teikuši – aizmirstiet, neķerieties nemaz klāt, risinājumus tam jūs nekad neatradīsiet, bet mēs nepadodamies," saka deputāte.
Saeimas spīkere atzīst, ka 11. Saeimas sasaukums kopumā ir arī gana disciplinēts, lai arī teju katrā sēdē Saeimas priekšsēdētājai ir "jāuzņemas skolotājas loma" un jāaizrāda vairākiem deputātiem par sliktu uzvedību sēdes laikā, piemēram, par savstarpējām sarunām vai runāšanu pa telefonu Saeimas debašu laikā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!