Sarkandaugavas uzņēmēji pieprasa novākt RD gaisa kvalitātes monitoringa staciju Tvaika ielā  (45)

Informācija par esošo gaisa piesārņojumu vietās, kur gaisa kvalitāti kontrolē Rīgas domes gaisa monitoringa stacijas, ikvienam interesentam ir pieejama Mājokļu un vides departamenta mājaslapā. Tajā pieejami arī Tvaika ielā novietotās mērstacijas rādījumi, kuras aktuālie dati par vienas stundas vidējām piesārņojuma koncentrācijām tiek atjaunoti reizi stundā. Šī informācija pieejama gan vietējiem iedzīvotājiem, gan arī vides inspektoriem, kuri, novērojot augstu piesārņojumu, nekavējoties par to informē Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu, kā arī brīdina uzņēmējus.

Kā ziņots, mērierīces šā gada maija nogalē fiksējušas piesārņojuma epizodes, kas saglabājušās vairākas dienas, pēc kā Sarkandaugavas iedzīvotāji vērsušies ar sūdzībām gan pie Valsts prezidenta, gan vides aizsardzības institūcijās, gan atbildīgajā ministrijā, lai rosinātu iesaistīties ostas smaku mazināšanā.

Pēc tam kad šī problēma piesaistījusi plašu uzmanību, SIA "Mann-Tess" vērsusies pašvaldībā ar iebildumiem, ka mērierīce neatbilst Ministru kabineta noteikumiem un tās rezultāti par benzola koncentrāciju gaisā nav pielietojami gada vidējā piesārņojuma izvērtēšanai, tāpēc uzņēmēji kategoriski pieprasījuši izvērtēt mērstacijas lietderību un prasījuši to slēgt vai pārvietot uz citu vietu.

Kleperis norādīja, ka pēc šīm pretenzijām notikušas pārrunas ar uzņēmējiem un viņu klātbūtnē veikti eksperimenti, lai pārliecinātos par iekārtas mērījumu precizitāti. Noskaidrojies, ka benzola koncentrāciju gaisā iekārta mēra precīzi, tāpēc tās rādījumus nav pamata apšaubīt.

Vides pārvaldes speciālisti atteikušies mērstaciju novākt līdz brīdim, kamēr paši uzņēmēji nenodrošinās pilnvērtīgu gaisa kvalitātes monitoringu.

Pagājušā nedēļā gaisa kvalitāte Sarkandaugavā kopumā bijusi ļoti laba, tomēr ceturtdien plkst.7 un sestdien laikā no plkst.1 līdz 2 konstatēts ievērojams ogļūdeņražu piesārņojums, kas sevišķi sajūtams neliela vēja apstākļos, ja Tvaika ielas apkārtnes uzņēmumi veic kravu operācijas.

Jau ziņots, ka, ņemot vērā fiksēto vides piesārņojumu un iedzīvotāju sūdzības par gaisa kvalitāti Sarkandaugavā, Rīgas vicemērs un brīvostas valdes priekšsēdētājs Andris Ameriks (GKR) ar iesniegumu vērsīsies VVD, lūdzot pārskatīt piesārņojošās darbības atļaujas nosacījumus termināļiem "Man-Tess" un "Woodison Terminal".

Rīgas ostas uzņēmuma SIA "Man-Tess" valdes priekšsēdētājs Kārlis Andersons savukārt iepriekš norādījis, ka visu Sarkandaugavas smaku problēmu "norakstīt" uz vienu vai diviem uzņēmumiem nevar - tas aizvien vairāk izskatās pēc grēkāžu meklēšanas, lai nebūtu jāatzīst, ka problēma ir krietni plašāka un to nevar atrisināt bez valsts un pašvaldības iesaistes, tikai ar uzņēmēju spēkiem.

"Sarkandaugavā vien ir četri termināļi, kas strādā ar apmēram vienādām tehnoloģijām un kas, jāatzīst, potenciāli var radīt nepatīkamas smakas. Vēl divi termināļi darbojas Mangaļsalā. Taču smakas var radīt ne tikai naftas produktu pārkraušana, jo ir arī citas kravas, kuras šajā teritorijā tiek apstrādātas, tāpat atrodas vairāki rūpnieciskie objekti, kuri gan pārstrādā atkritumus, gan veic ķīmiskus procesus. Vēl ir arī dzelzceļš, pa kuru tiek pārvietotas gan naftas produktu cisternas, gan citas kravas," skaidroja Andersons.

Viņš piebilda, ka diemžēl pašlaik, runājot par problēmu, kā vienīgie iespējamie smaku avoti tiek minēti tikai divi uzņēmumi - "Man-Tess" un "Woodison Terminal" - un reizēm šķietot, ka publiskās informācijas izplatītāji nemaz nezina un negrib zināt, ka uzņēmumu, kas pārkrauj naftas produktus, ir krietni vairāk.

Savukārt Valsts vides dienests (VVD) pagājušā nedēļā pauda aizdomas par iespējamām atsevišķu uzņēmumu veiktām pretlikumīgām vidi piesārņojošām darbībām Rīgas brīvostas vai tai pieguļošajās teritorijās - iespējams, ostas teritorijā tiek veiktas darbības, kas nav saistītas ar naftas produktu pārvadāšanu un pārkraušanu un ir pretrunā ar uzņēmumiem izdotajām piesārņojošas darbības atļaujām. Visdrīzāk tieši šīs darbības ir cēlonis smaku un benzola līmeņa kāpumam, par ko daudzkārt sūdzējušies Sarkandaugavas iedzīvotāji.

VVD ir sācis izmeklēšanu, lai izvērtētu šo informāciju un nepieciešamības gadījumā reaģētu uz iespējamām nelikumībām.

Vienlaikus pastāv aizdomas, ka Rīgas domes uzstādītajai monitoringa sistēmai, kuras dati ir pieejami sabiedrībai, ir darbības pārtraukumi un laika nobīdes, lai apgrūtinātu iespēju savlaicīgi konstatēt vides piesārņojumu, norādīja ministrijā.