Viņš atzina, ka tā ir politiska problēma, kura būs jārisina uzmanīgi. Vaitss gan atkārtoti uzsvēra, ka nākamajā tiešmaksājumu periodā mērķis ir taisnīgāka tiešmaksājumu sadale starp Eiropas Savienības valstīm. Viņš stāstīja – tās valstis, kuras līdz šim saņēmušas zem 90% no vidējā maksājuma Eiropā, jebkurā gadījumā saņems vairāk nekā līdz šim, bet tās, kuras patlaban jau saņem virs 90% no vidējā, saņems nedaudz mazāk.
Tas nozīmē, ka Latvija nākamajā tiešmaksājumu periodā – no 2014. līdz 2020.gadam, šim mērķim saņems par aptuveni vienu trešdaļu vairāk līdzekļu – 2014.gadā šim mērķim paredzēti 100 eiro (nedaudz virs 70 latu) par hektāru, bet 2020.gadā tie varētu būt jau 140 eiro (vairāk nekā 93 latu) par hektāru.
EK pārstāvis uzsvēra, ka saskaņā ar šiem aprēķiniem jebkurā gadījumā Baltijas valstis un Rumānija, kuras pašlaik saņem vismazākos lauksaimniecības tiešmaksājumus, dabūs vairāk. Savukārt, lai maksājumus palielinātu vēl vairāk, tiešmaksājumus būtu jāsamazina citām valstīm, kas citu Eiropas valstu lauksaimniekiem "draudētu ar bankrotu".
Vaitss, izklāstot EK redzējumu par Latvijas prasībām palielināt tiešmaksājumus, atzina, ka Briseles gaiteņos esot jaušama neizpratne, kāpēc Latvija tik daudz uzmanības pievērš diskusijām par tiešmaksājumu summu. Pēc viņa teiktā, Latvijai vairāk vajadzētu koncentrēties uz citiem jautājumiem, piemēram, finansējumu lauku reģionu attīstībai, sacīja EK pārstāvis.
Jau vēstīts, ka Latvijas prasība Briselei ir objektīvi tiešie maksājumi visiem ES lauksaimniekiem, nosakot, ka minimālais maksājumu līmenis ir vismaz aptuveni 80% apmērā no ES vidējā maksājuma, kas ir jāsaņem ikvienai ES dalībvalstij, sākot jau ar 2014.gadu. Tikmēr tiešmaksājumi Latvijas zemniekiem patlaban ir viszemākajā līmenī ES, nepārsniedzot 63 latus par hektāru, kamēr vidējais ES rādītājs ir 266 eiro jeb 186 lati par hektāru.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!