Senatne mums līdzās: 'Delfi' iepazīstina ar 20 Pārdaugavas muižām  (108)

Portāls ”Delfi” iepazīstina ar Rīgas muižām, kas cauri laikiem saglabājušās līdz pat mūsdienām. Šoreiz lasītājiem piedāvājam iepazīties ar tām, kas atrodas Daugavas kreisajā krastā jeb Pārdaugavā. Nākamās nedēļas nogalē lasiet par Daugavas labajā krastā esošajām muižnieku mītnēm, kas laika gaitā iekļautas galvaspilsētas teritorijā.

Pārdaugavas 20 muižas:

Lucavsalas muiža neatrodas pašā Pārdaugavā, tomēr tuvāk tai, nekā ”Iekšrīgas" krastam. Muižas dzīvojamā māja ir viena no mazākajām un visnecilākajām Lucavsalas būvēm. Dažādo materiālu logi, acīmredzami daudzie apsaimniekotāji un nesen notikušais ugunsgrēks padarījis muižu pelēku un drūmu, salīdzinot ar pārējo jauno savrupmāju rindu tai blakus, kas tapusi pēdējā desmitgadē.

Ēkas Daugavas krastam tuvāko pusi apsaimnieko laivu bāze, uz kuru daudzi rīdzinieki ved savas atvases trenēties kanoe un citu peldlīdzekļu vadīšanā. Otrā pusē vismaz agrāk bijuši sociālie dzīvokļi. "Te kādreiz bija pilns ar daudzbērnu ģimenēm un bijušajiem cietumniekiem, tagad nezinu, kas tur mitinās. Nekas labs jau nevar būt - vēl divas nedēļās atpakaļ tā ēka rūkdama dega un lietus vēl gāza. Baiss skats," portālam "Delfi" atklāj kāds vietējais. Kopš ugunsgrēka gan mājas jumtam vietā, kuru skārusi uguns, ir uzlikts pagaidu segums.

Bišumuižas ēka savu milzīgo kolonnu dēļ joprojām ir iespaidīga, taču par tās varenību liecina tikai pats ēkas veidols un kompleksa iebraucamie vārti. Pēc tukšajiem logiem var spriest, ka ēka nav pamesta bet ikdienā arī netiek aktīvi izmantota.

Saglabājušās arī liela daļa no pārējām muižas ansambļa ēkām. Darba dienas vidū tajās visās ir manāma rosība. Vienā izveidota zāģētava, otrā remontdarbnīcas, citās vēl dažādi uzņēmumi. Starp ēkām novietoti dažādi būvmateriāli un tehnika. Ēku komplekss kopumā ir noplucis, taču sakopts.

Muižas ēka Zaļenieku ielā izskatās gaidām savu atdzimšanu vai arī nojaukšanu. Tā rūpīgi ar žogiem norobežota no apkārtnes un daļēji ietīta zaļā tīklā. Pretstatā visapkārt sabūvētajām jaunajām ēkām, muiža ir ieaugusi kokos un krūmos, pilnībā paslēpdamās no apkārtējās pasaules.

Pat ja muižu atjaunotu, tai zemes pašai praktiski vairs nav palicis - tik vien, cik ap pašu ēku. Jau tur pat blakus slejas jaunu daudzdzīvokļu ēku komplekss "Ēbeļmuiža", kas pilnībā pabeigts vien šogad un pat vēl nešķiet pilnībā apdzīvots.

Viena no lielākajām bijušā Atgāzenes muižas kompleksa ēkām atrodas Vienības gatvē. Pati muižas ēka nojaukta salīdzinoši nesen. Tās teritorijā jau 19. gadsimta beigās izveidoja sanatoriju un nervu klīniku "Atgāzene", no kuras laikiem palikusi arī esošā kompleksa ēka.

Pirms vairākiem gadiem veikta kapitāla četrstāvīgās ēkas restaurācija un vienā tās pusē tapusi melni stiklota piebūve. Tagad tā ietilpst biroju kompleksā, kurā mājvietu raduši daudzi prestiži zīmoli.

Lai gan Budas muižas nosaukumam nav nekāda saistība ar budismu, eleganti un gaumīgi pārbūvētā ēka atgādina mierīgu meditācijas vietu. Portālā "pilis.lv" minēts, ka vēl 2009. gadā ēkā ir sākta atjaunošana, kas uz doto brīdi bijusi pārtraukta. Tas liecina, ka patreizējo izskatu Budas muiža ieguvusi vien pēdējo pāris gadu laikā.

Arī muižas apkārtne šajā laikā ir pārvērtusies līdz nepazīšanai. Ēka savulaik celta uz mākslīgas salas, kuru no vienas puses norobežo Mārupītē ietekošs strauts, bet no otras - mākslīgs grāvis. Patlaban tas ir padziļināts. Padziļināšanas laikā iegūtā zeme izmantota, lai uzbērtu valni, kas nošķir muižas ēku no ielas. Salu ar pārējo pasauli savieno mazs tiltiņš, uz kura uzbūvēti moderni rūsināta metāla vārti. Tajos filigrāni iestrādāts Budas muižas nosaukums un adrese "Pampāļu iela 1".

Aptuveni 150 metrus no Budas muižas atrodas vēl viena, kura savu atjaunošanu tikai gaida. Nelielā koka ēka pirmajā brīdī atgādina pasaku namiņu. Muiža ir neliela, turklāt dažādās izbūves un tornītis padara to šķietami vēl mazāku. No tai blakus esošās mūra palīgēkas gan saglabājušās vairs tikai drupas.

Ēka ir daļēji apdzīvota. Vienā tās galā nav pat logu, tikmēr otrā aiz aizkariem spīd gaisma un pie loga pielikta puķu kaste. Tai lieliski piestāv arī vienīgais satiktais iemītnieks - kopts balts kaķis ar brūnas krāsas laukumiņiem uz tā muguras, kurš uz muižas pamestā gala lieveņa netraucēti mazgājās.

Uz Muižas ēku no ielas ved aptuveni 200 metru garš un taisns piebraucamais ceļš. Ja to reiz ieskāvusi aleja, tad patlaban abās pusēs ir jaunas savrupmājas. Jau pa gabalu redzams, ka ap veco divstāvu koka ēku skraida bērni un drīz vien pēc pirmo muižas ēkas fotogrāfiju uzņemšanas durvīs parādās arī vairāki cilvēki, interesējoties, ko šeit dara fotogrāfs.

Uzzinājuši, ka bilde top portālam "Delfi", viņi atklāj, ka baidoties no dedzinātājiem. "Nez ko tik tie izdomā, lai dabūtu mūs no šejienes ārā. Vieta jau laba," stāsta viens no mājas iemītniekiem. Māja ir veca un gadiem neremontēta, un restaurācija lielajai ēkai varētu izmaksāt dārgāk kā jaunas uzcelšana. Velvētu vīna pagrabu arī tai nav. "Tur tikai kandžu tecinām," pajoko viena ēkas iedzīvotāja.

Rīgas Angļu ģimnāzijas teritorijā saglabājusies Borherta muižas dzīvojamā ēka. Blakus skolas ēkai tā izskatās maza, taču salīdzinot ar citām apkārtnes ēkām, muižas jumts ir krietni stāvāks un augstāks, kas arī piešķir tai arhitektonisko vērtību. Mūsdienās Borherta muiža nošķir skolas pagalmu no stadiona.

"Ēkas apakšstāvā mācās pirmās divas klases, bet otrais stāvs ir iekonservēts, no tā izņemot visus smagumus, tajā skaitā lielās krāsnis," stāsta skolas direktors Modris Klegeris. Viņš atklāj, ka ēkas galvenā vērtība esot divas holandiešu krāsnis, kuras patlaban ir apsegtas, lai tās saglabātu vismaz līdz laikam, kad būs pietiekami līdzekļi muižas restaurācijai. "Pašvaldība par to ēku neizrāda nekādu interesi, tik cik par skolas līdzekļiem sakopjam, tik ir," skaidro direktors.

Koka ēka pēc izskata pirmajā brīdī atgādina blakus Laimas pulkstenim esošo Kolonādi, taču atšķirībā no tās tai kolonnas ir sakārtotas pa pāriem, turklāt celtne jau gadiem ir pamesta. Muiža, kas daudziem rīdziniekiem ilgus gadus bija pazīstama kā Torņakalna bibliotēka, patlaban ir nožogota no ielas, un slēģi ir aizvērti, lai ēkai neizdauzītu visus stiklus. Huligāni toties spējuši trāpīt pa bēniņstāva mazajiem lodziņiem. Par to, ka ēka ir kāda pārziņā, liecina mirgojošā signalizācijas uguntiņa blakus ēkas durvīm.

Pati ēka ir ieaugusi kokos un krūmos, un šķietami sagumusi zem sūnām. Tai turpat blakus izrakta milzīga būvbedre - bijusī tekstilfabrikas ”Tekstiliāna" teritorija, kurā treknajos gados tika plānots dzīvojamo ēku projekts, taču racēji būvbedri pameta jau ekonomiskās krīzes pašā sākumā. No divām pusēm muižu ieskauj Vienības gatve un Altonovas iela.

Jūrmalas gatvē esošo Anniņmuižu uzreiz neprot norādīt pat satiktie vietējie iedzīvotāji. Muižu no ielas šķir Latvijas Universitātes Pedagoģijas fakultātes ēka. Kāda kundze stāsta, ka bērnībā vēl ar draugiem pa to skraidījusi, bet kopš "institūta uzbūvēšanas" par to bija pavisam aizmirsusi.

No muižas parka vairs nekas nav saglabājies, bet pati ēka, lai arī apdzīvota, vizuāli izskatās sliktā stāvoklī. Tā jau gadiem ir Latvijas Universitātes pārvaldībā un patlaban tajā atrodas Pedagoģijas vēstures muzejs. Neorenesanses stila mūra ēkā arī vēlā vakarā dega gaisma, liecinot, ka tā ikdienā tiek izmantota arī dažādām studentu aktivitātēm.

Muiža kopā ar vēl divām muižas dzīvojamajām ēkām patlaban iekļauta Latvijas Universitātes Botāniskā dārza teritorijā. Ēka nav pamesta, taču izskatās vizuāli sliktā stāvoklī. Nelielo vīnstīgās ieaugušo koka dzīvojamo ēku no ielas atdala augsts žogs.

Muižas kompleksa ēkas mūsdienās tiek izmantotas dažādiem saimnieciskiem mērķiem. Tajās atrodas gan lektoriji jeb zāles vieslekcijām un semināriem, gan laboratorijas, kā arī noliktavas, kurās tiek glabāti izziņas materiāli un dažādi darba instrumenti.

Hartmaņa muižas komplekss gadu laikā bijis vairākkārt sadalīts, taču patlaban tas atkal ir apvienots vienā teritorijā. Abās - gan vecajā, gan jaunajā - muižas dzīvojamajās ēkās patlaban atrodas veikals "Gandrs". Arī muižas palīgēkas uzņēmums izmanto, izvietojot tajās noliktavas un velodarbnīcu.

Gadu laikā, Kalnciema ielai topot ēkām bagātākai, un mainoties ielu segumiem, ēkas palikušas tādā kā pazeminājumā. Dzīvojamo ēku savienojošā daļa - centrālā kolonāde esot ēku galvenā arhitektoniskā vērtība. Muižas kompleksam, atšķirībā no lielākās daļas Rīgas muižu, ir saglabājusies daļa no parka, kā arī vietām redzams unikāls čuguna žogs.

Nelielā muižiņa ir grūti izšķirama no apkārtnes privātmājām. Vairākkārt pārbūvētā muižas ēka ir saglabājusi tās kolonādi, taču citādi izskatās pat mazāk ievērojama par blakus esošajām mājām, no kurām daļa ir tikai nedaudz jaunāka par to.

Mūsdienās ēka acīmredzami sadalīta starp diviem īpašniekiem un pat tai pieguļošo zemi sadala žogs. Ēka ir pilnībā ieaugusi augļu kokos un vīnstīgās, turklāt pie pašas fasādes aug milzu egle, no ielas to ļaujot pamanīt tikai zinātājam.

Slokas ielā esošā Hāmaņa muiža jau gadiem izskatās pēc grausta. Ēka viscaur ietīta zaļā būvniecības tīklā, bet tās jumtu sedz dažādu materiālu un krāsu pārklāji, lai novērstu lietus ūdens iekļūšanu tajā.

Pēc vairāk kā piecu gadu tiesāšanās ar līdzšinējime apsaimniekotājiem SIA "Mono" muižas ēka šā gada septembrī nonākusi Rīgas pašvaldības īpašumā. Tiesāšanās sākās pēc tam, kad kultūrvēsturiskajā piemineklī izcēlās ugunsgrēks un radās aizdomas, ka tās īpašnieki nespēs saglabāt vēsturisko celtni. Pašvaldība patlaban norāda, ka arī tai nav naudas ēkas atjaunošanai, taču vismaz pagaidām tā tikšot iekonservēta.

Daugavgrīvas un Mārtiņa ielas stūrī saglabājies Hāgena muižas pārvaldnieka nams saukts arī par Pušmuižnieka muižu. Lai gan ir daudz vecāka, māja vizuāli neatšķiras no citām līdzīgām pagājušā gadsimta pirmajā pusē celtajām ēkām, jo tās aprises lielā mērā slēpj vēlākos gados liktais apmetums.

Aiz Latvijas Bankas jaunās ēkas paslēptā muiža tiek apdzīvota arī mūsdienās. Dažādie logu krāsojumi un vairākas ieejas pagalmā liecina, ka tajā ir vairāki dzīvokļi, no kuriem vismaz daži gan izskatās pamesti.

Rīgas domes īpašumā esošā Švarcmuiža iepretim Latvijas Bankas jaunajai ēkai ir viena no skaistākajām Pārdaugavas muižām. Zilās krāsas ēku jau kopš padomju laikiem ieskauj neizteiksmīgs augsts koka žogs, bet tajā šo gadu laikā bijušas izvietotas dažādas pašvaldības iestādes un privātu uzņēmumu biroji.

Šā gada pavasarī Rīgas dome meklēja ēkai jaunu nomnieku uz desmit gadiem, kas arī ticis atrasts. Par to gan neliecina pašas ēkas izskats - tā patlaban izskatās pamesta teritorijas lielie koka vārti ir vienkārši aizsisti ar dēļiem.

Voleru muižas dzīvojamā ēka atrodas ekskluzīvā vietā - no Daugavas to šķir vienīgi ceļš, kas vienlaikus kalpo arī par dambi un neliels augļu dārzs ar padomju laikos sabūvētiem šķūnīšiem. Skatu no muižas ēkas uz pārdesmit metrus attālo likteņupi gan aizšķērso milzīga liepa.

Ēka ir pašvaldības īpašums un patlaban tajā atrodas vairāki dzīvokļi. Kāds tās iedzīvotājs, redzēdams ap māju rosāmies fotogrāfu, norāda, ka antena esot jāsalabo. Sapratis, ka tomēr nav darīšana ar pašvaldības dienesta darbinieku, viņš pazūd aiz plastmasas loga un turpina vērot ēkas foto sesijas norisi.

Esenes muiža patlaban ir neapdzīvota un iekonservēta, bet iebrauktais ceļš un taciņas ap māju liecina, ka vēl kādu gadu atpakaļ šeit dzīvojuši cilvēki. Vienā lielās koka ēkas galā ir redzamas ugunsgrēka sekas, taču postījumi ir novērsti un cietusī jumta daļa salabota.

Kungu māja ir novietota ainaviski ļoti skaistā vietā - pakalnītē ar skatu uz apkārtni. Uz muižu ved senu koku aleja, bet ēkas apkārtnē joprojām saskatāmas parka paliekas. Idillisko sajūtu muižas apkārtnē vairo arī tas, ka, lai gan muiža atrodas Rīgas pilsētas teritorijā, uz visām pusēm no tās stiepjas mežs.

Lielo Kleistu muižas ēku no Kleistu ielas mūsdienās nošķir nesen tapušās rindu mājas. Muiža ir apdzīvota un tās apkārtne ir sakopta, kā arī redzams, ka pati ēka tiek remontēta tās iedzīvotāju iespēju robežās.

Kleistu muižas kungu mājas lielos apmērus skaidro tās vēsture. Savulaik atrazdamās tālu no pilsētas, tā bijusi tipiska lauku dzimtmuiža, kurai bijušas pakļautas 11 dzimtļaužu saimniecības. Muiža bijusi pazīstama ar attīstīto lauksaimniecību, tajā skaitā, augļkopību un puķu audzēšanu.

Savulaik muiža bijusi ārkārtīgi liela – sastāvējusi no turpat 20 celtnēm, tostarp diviem krogiem. Ap tās dzīvojamo ēku bija izveidots Angļu stila ainavu dārzs, kura daļēji saglabātais fragments patlaban veido Nordeķu parku.

Informācija presē liecina, ka 2009.gada aprīlī Rīgas dome nodevusi Nordeķu muižu un tai piegulošā parka daļu privatizācijā Artūra Ozoliņa uzņēmumam "Nordeķu muiža". Ozoliņš jau ilgstoši bija veicis ēkas restaurāciju un apgalvoja, ka tajā investējis aptuveni 150 000 latu. Tāpat viņš solīja, ka pēc renovācijas muiža kalpos kā sabiedrībai pieejams objekts, kurā norisināsies arī kultūras pasākumi. Patlaban gan nekas par šīm iecerēm neliecina, un ēku kompleksu no ielas šķir augsts koka žogs.