computador01
Foto: morgueFile
Latvijā gan fiksētā, gan mobilā interneta lietotāju starpā ir redzama "digitālā plaisa" starp pilsētu un lauku rajonu iedzīvotājiem, - izriet no tirgus pētnieku "GfK" un veiktā mobilo sakaru un ierīču lietošanas pētījuma.

Pilsētnieki savus pastāvīgos interneta pakalpojumus 91% procentā gadījumu novērtē kā ļoti labus vai labus, bet līdzīgi par to kvalitāti laukos izteikušies tikai 31% lauku iedzīvotāju, tikai 38% laucinieku šos sakarus novērtējuši kā vidēji labus, bet 19% kā sliktus.

68% pilsētnieku savus mobilā interneta pakalpojumus vērtē kā labus vai ļoti labus, bet laukos šis skaits ir tikai 20%, kamēr 44% mobilā interneta kvalitāti novērtē kā vidēji labu, bet 25% kā sliktu.

"GfK" pētnieki gan nelieto termiņu "digitālā plaisa", kas apzīmē krasas interneta un moderno tehnoloģiju lietošanas un lietošanas iespēju atšķirības dažādu vienas teritorijas iedzīvotāju starpā, ģeogrāfisku, ekonomisku, vecuma, izglītības līmeņa vai citu sociālu un ekonomisku faktoru dēļ, tomēr pētījumā secināts ka ne tik vien Latvijā, bet arī citur Baltijas valstīs "vislabākais priekšstats par interneta ātrumu un stabilitāti ir Baltijas pilsētās, lietojot pastāvīgo pieslēgumu; laukos internets novērtēts sliktāk".

Jau ziņots, ka Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) sācis veikt lauku platjoslas jeb tā sauktas "vidējās jūdzes" projektu, lai nodrošinātu internetu lauku teritorijās. 2013.gada pavasarī tiks sākta optiskā tīkla ierīkošana, kas radīs 47 jaunus platjoslas datu pārraides piekļuves punktus Latgalē un kopumā Latvijā apstiprināti169 piekļuves punktus visā Latvijā, kuros elektronisko sakaru komersantiem tiks nodrošināta piekļuve platjoslas optiskajam tīklam.

"Baltijā populārākais no moderno tehnoloģiju iespēju izmantošanas veidiem ikdienā ir sociālo tīklu lietošana, tai seko izklaide internetā, maksājumu veikšana internetā un informācijas par uzņēmumiem un to produktiem meklēšana," secina "GfK" pētnieki, kas aptaujājuši gandrīz 3000 Latvijas, Lietuvas un Igaunijas iedzīvotāju dažādās vecuma grupās un dzīves vietās (pilsētās, savu valstu reģionos).

Pētnieki arī secinājuši, ka Baltijas valstu iedzīvotāji pārsvarā saprot un ir apmierināti ar savu mobilo sakaru operatoru cenu politiku un veidu, kā tā tiek skaidrota un pārdota.

"Divām trešdaļām interneta lietotāju Latvijā ir saprotama mobilo operatoru datu pakalpojumu cenu politika, kas ir augstākais rādītājs starp Baltijas valstīm. Lietuvas un Igaunijas interneta lietotāji to novērtējuši nedaudz zemāk, bet arī šajās valstīs datu cenu politika ir skaidra vairāk kā pusei respondentu," secināts pētījumā.

Pētījums veikts no 14.-23.augustam, un tajā piedalījušies respondenti vecumā no 18 līdz 65 gadiem, kuri lieto internetu. Latvijā internetā iztaujāti 1006 respondenti, Lietuvā – 872 respondenti un Igaunijā - 1022 respondenti.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!