Veselības inspekcija par Sarkandaugavas smirdi: smakas var negatīvi ietekmēt iedzīvotāju veselību  (5)

VI norāda, ka iedzīvotāju sūdzības par sliktu pašsajūtu Sarkandaugavā un Vecmīlgrāvī ir jāsaista ar vispārēju naftas produktu smaku emisiju, ko rada gaistošo organisko piesārņotāju (GOS) un citu viegli gaistošu ķīmisko savienoju smakas kopumā. Smakas klātbūtne gaisā vispirms rada vispārējās komforta sajūtas traucējumu, kā arī vienmēr liek aizdomāties par kaitējumu veselībai. Atkarībā no smakas intensitātes  tā var radīt acu, deguna un rīkles gļotādas kairinājumu, izraisīt nelabuma sajūtu, sliktu dūšu, galvas sāpes, vispārējumu nogurumu. Smaku piesārņojums var atstāt negatīvu iespaidu uz veselību arī psihosomatiskā ceļā, norāda mediķi.

Pētījumi liecina, ka GOS iedarbība var paasināt bronhiālās astmas lēkmes - pieaug lēkmju biežums, kā arī iespējami hronisku elpošanas ceļu slimību paasinājumi. Astmatiskas personas un it īpaši astmatiski bērni ir ļoti jūtīgi pret gaisa kvalitātes pasliktināšanos, jo pastāv cieša sakarība starp gaisa piesārņojumu un slimības gaitas pasliktināšanos - lēkmes kļūst biežākas un smagākas. Tomēr astmas attīstības pamatā ir daudzi cēloņi, t.sk. dzīves veids, uzturs, noteikta ģenētiska predispozīcija, tādēļ nav iespējams noteikt gaisa piesārņojumu kā vienīgo specifisko faktoru astmas izcelsmē. Sakarība starp gaisa piesārņojumu un astmas izcelsmi ir samērā vāji pierādīta, secina mediķi.

Savukārt benzols, par kura koncentrāciju gaisā ir vislielākās bažas, ir kancerogēna viela, tomēr benzola ietekme uz asins šūnām ir pierādīta vienīgi ilgtermiņa benzola ieelpošanas gadījumos, kas palielina leikēmiju un limfātiskās sistēmas audzēju riskus. Cilvēkiem asins šūnu izmaiņas novēro pie ļoti augsta un ilgstoša benzola līmeņa iedarbības - benzola koncentrācijai sasniedzot 120 miligramus uz kubikmetru. Akūta benzola iedarbība ir  novērojama pie benzola koncentrācijas robežās no 160-480 miligrami uz kubikmetru, bet tik augstas benzola vidējās koncentrācijas apkārtējā vidē nav konstatētas. Vides veselības speciālisti zinātniskos pētījumos un publikācijās skaidro, ka ikviens cilvēks katru dienu ir pakļauts nelielam benzola daudzumam gan uzturoties ārā, gan iekštelpās. Benzols (aromātiskais ogļūdeņradis - bezkrāsains, gaistošs šķidrums ar raksturīgu saldu smaržu) parastos apstākļos gaisā ir sastopams ļoti zemā koncentrācijā, bet pilsētās, lielo auto maģistrāļu vai rūpniecības uzņēmumu tuvumā, atsevišķās epizodēs var sasniegt lielākus rādītājus.

Tāpēc, aizsargājot iedzīvotāju veselību, visiem Rīgas brīvostas teritorijā esošajiem uzņēmumiem, ir jānodrošina visi iespējamie pasākumi, lai samazinātu piesārņojošo vielu, tai skaitā smaku, izplatību gaisā, uzsver Veselības inspekcija.

Inspekcijas arī norāda, ka ilgtermiņā gaisa piesārņojumu negatīvo ietekmi uz veselību Rīgas brīvostai pieguļošās teritorijās objektīvi varētu pierādīt ar epidemioloģiskiem pētījumiem, kur iegūtie dati par ļaunprātīgo audzēju elpošanas sistēmas slimību biežumu Sarkandaugavā un Vecmīlgrāvī ļautu izvērtēt to iespējamo saistību ar gaisa piesārņojumu minētajās teritorijās.

"Delfi" jau ziņoja, ka naktī uz 26.maiju Sarkandaugavas iedzīvotājus pārsteidza spēcīga smaka, kas nākusi no Rīgas brīvostas teritorijas, kur esot pārkrauti naftas produkti. Sarkandaugavas iedzīvotāji vērsās policijā ar lūgumu pārbaudīt notikušo. VP jūnija sākumā sāka pārbaudi, kurā skaidroja, vai notikušajā ir noziedzīga nodarījuma pazīmes un vai ir uzsākams kriminālprocess.

VVD šajās dienās paziņojis par aizdomām saistībā ar iespējamām atsevišķu uzņēmumu pretlikumīgām vidi piesārņojošām darbībām Rīgas brīvostas vai tai pieguļošajās teritorijās. Iespējams, ostas teritorijā notiek darbības, kas nav saistītas ar naftas produktu pārvadāšanu un pārkraušanu un ir pretrunā ar uzņēmumiem izdotajām piesārņojošas darbības atļaujām. Visdrīzāk, tieši šīs darbības ir cēlonis smaku un benzola līmeņa kāpumam, par ko daudzkārt sūdzējušies apkārtējie iedzīvotāji, norādīja dienests.