Vidējā benzola koncentrācija gaisā, kas Rīgas brīvostai pieguļošās teritorijās Sarkandaugavā un Vecmīlgrāvī reģistrētas 2011. un 2012.gadā, nerada pierādāmu ietekmi uz apkārtnes iedzīvotāju veselību, toties negatīvu iespaidu uz iedzīvotāju veselību un dzīves kvalitāti var atstāt smaku piesārņojums, kas ir traucējošs un ar nenoteiktiem starplaikiem atkārtojas šajās teritorijās, norāda Veselības inspekcija (VI).
VI norāda, ka iedzīvotāju sūdzības par sliktu pašsajūtu Sarkandaugavā un Vecmīlgrāvī ir jāsaista ar vispārēju naftas produktu smaku emisiju, ko rada gaistošo organisko piesārņotāju (GOS) un citu viegli gaistošu ķīmisko savienoju smakas kopumā. Smakas klātbūtne gaisā vispirms rada vispārējās komforta sajūtas traucējumu, kā arī vienmēr liek aizdomāties par kaitējumu veselībai. Atkarībā no smakas intensitātes tā var radīt acu, deguna un rīkles gļotādas kairinājumu, izraisīt nelabuma sajūtu, sliktu dūšu, galvas sāpes, vispārējumu nogurumu. Smaku piesārņojums var atstāt negatīvu iespaidu uz veselību arī psihosomatiskā ceļā, norāda mediķi.
Pētījumi liecina, ka GOS iedarbība var paasināt bronhiālās astmas lēkmes - pieaug lēkmju biežums, kā arī iespējami hronisku elpošanas ceļu slimību paasinājumi. Astmatiskas personas un it īpaši astmatiski bērni ir ļoti jūtīgi pret gaisa kvalitātes pasliktināšanos, jo pastāv cieša sakarība starp gaisa piesārņojumu un slimības gaitas pasliktināšanos - lēkmes kļūst biežākas un smagākas. Tomēr astmas attīstības pamatā ir daudzi cēloņi, t.sk. dzīves veids, uzturs, noteikta ģenētiska predispozīcija, tādēļ nav iespējams noteikt gaisa piesārņojumu kā vienīgo specifisko faktoru astmas izcelsmē. Sakarība starp gaisa piesārņojumu un astmas izcelsmi ir samērā vāji pierādīta, secina mediķi.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!