Senatne mums līdzās: 'Delfi' iepazīstina ar 11 Daugavas labā krasta muižām Rīgā  (60)

Portāls "Delfi" turpina iepazīstināt ar Rīgas muižām, kas cauri laikiem saglabājušās līdz pat mūsdienām. Pirms nedēļas piedāvājām iepazīties ar tām, kas atrodas Daugavas kreisajā krastā jeb Pārdaugavā, bet šonedēļ apsekojām Daugavas labā krasta muižas. Lai gan savulaik muižas bijušas it visos Rīgas rajonos, vēsturiskajā centrā saglabājušās vien divas no tām, bet pārējās izvietojušās Ķīšezera un Juglas ezera krastos vai to tuvumā.

Rīgas Daugavas labā krasta muižas :

Vāgnera muižiņa ir viena no divām muižu ēkām, kas vēl sastopamas Rīgas vēsturiskā centra daļā. Paslēpusies sētā starp Krišjāņa Valdemāra, Šarlotes un Aristīda Briāna ielu, muižas dzīvojamā ēka ir vienīgā no sākotnējā celtņu ansambļa, kas saglabājusies līdz mūsdienām. Pārējās laika gaitā nojauktas, lai dotu vietu apkārt esošo ielu un māju būvniecībai.

Labi saglabātā koka būve ir studentu korporācijas "Latvia" mītne, par ko liecina arī metālā veidotais ornaments uz muižiņas ieejas vārtiem. Uzraksts virs ēkas galvenajām durvīm savukārt vēsta, ka studentu korporācija šeit pastāvējusi arī pirmskara laikā. Patlaban daļa telpu izīrētas arī dažādiem uzņēmumiem.

Pašreizējā muižas ēka celta 18. gadsimta otrajā pusē. Sākotnēji saukta par Šarlotes ielejas muižu, no kā savu nosaukumu savukārt vēlāk ieguva blakus esošā iela. Muižas nosaukums mainīts, jau 19. gadsimta sākumā, tai nokļūstot daiļdārznieka H. Vāgnera īpašumā, .

Nelielā koka muižiņa šķiet burtiski uzsēdināta neliela paugura galā. Uz gaiši zaļo ēku no Ezermalas ielas joprojām ved sena aleja, kura beidzas pie stāvām kāpnēm. Ēka vismaz no ārpuses izskatās nesen renovēta, taču blakus esošā neogotiskā stilā celtā lapene ir atstāta likteņa varā.

Ap muižu saglabājies parks, kas reiz ieguvis Saules dārza nosaukumu. Padomju laikos pārdēvēts par Bērnu parku un bijis populāra rīdzinieku atpūtas vieta. Patlaban tas nonācis privātpersonu rokās un izskatās atstāts aizaugšanai.

Muižas ēkā atrodas jaunatnes futbola centra "Skonto" bāze. Vēlā darba dienas pēcpusdienā varēja novērot, ka vecāki viens pēc otra pa muižas aleju uz centru atved savas atvases. Grāves muiža kalpo kā inventāra novietne, jauno sportistu ģērbtuves un administratīvā ēka, bet treniņi norisinās netālu esošajā futbola laukumā.

Ārpus iežogotās Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja teritorijas atrodas Baložu muiža, kas kalpo kā muzeja administrācijas ēka. Šķietami labā stāvoklī saglabātajai ēkai tuvākā apkārtnē ir vēl vairākas, kas arī šķiet saglabājušās no muižu laikiem. Neviena no kompleksa ēkām gan neietilpst valsts aizsargājamo muzeja senceltņu sarakstā, liecina portālā "pilis.lv" atrodamā informācija.

Teritorija, kā jau tas muzejam piedien, ir sakopta. Ceturtdienas pēcpusdienā vienīgā sastopamā būtne tajā bija balts zirgs, kas ganījās netālajā Juglas ezera krastā.

Baložu muiža patreizējo nosaukumu ieguvusi vien 18. gadsimta beigās, jo vismaz kopš 16. gadsmita otrās puses saukta par Bonaventūras muižu. Vēl 20. gadsimta sākumā muiža bija bagāta un tās īpašniekiem piederēja arī vairākas ražotnes. Agrārās reformas laikā tā īpašniekiem atsavināta un kopš tā laika bijusi dažādu valsts iestāžu pārziņā.

Par Sužu muižas pili saglabājies maz informācijas, jo gan padomju gan neatkarīgās Latvijas gados tā bija daļa no militārā kompleksa, kura pieejamība bija ierobežota. Arī patlaban no visām pusēm teritorija ir iežogota un potenciālie ienācēji tiek brīdināti, ka tā ir privātīpašums uz kura neviens nav vēlams.

Senais žogs gan vietām ir padevies laikam, viegli ļaujot iekļūt slēgtajā zonā. Jau drīz pēc nelielas brišanas pa sūnām portāla "Delfi" fotogrāfs uzdūrās SIA "Sužu pussala" pārstāvim, kas taktiski norādīja, ka bildēt teritorijā tomēr neko nevarot. Pēc īsas konsultācijas pa telefonu ar "saimnieku" viņš savu sākotnējo viedokli nemainīja un turpināja rosīties ap miniatūru ugunskuru.

Pilī savulaik mācīta teoloģija, kā arī ekskluzīvā vieta Ķīšezera krastā ļāvusi to izmantot par vasaras kūrortu. Patlaban skatu uz to aizšķērso kupls koku puduris, kā dēļ ilustrācijai izmantotas bildes no "Delfi aculiecinieka" reiz iesūtītajiem ķērieniem.

Lielā muižas dzīvojamā ēka jau ilgstoši tiek izmantota Latvijas neredzīgo biedrības vajadzībām. Muižas teritorijā izvietota Strazdumuižas internātskola, kurā mācās bērni un jaunieši ar nopietniem redzes traucējumiem, kā arī Redzes invalīdu sociālās aprūpes un rehabilitācijas centrs. Šī iemesla dēļ arī muižas apkārtne ir pielāgota, lai tajā varētu droši pārvietoties cilvēki ar redzes problēmām, piemēram, starp ietvēm un ielu ir metāla stangas, kur pieturēties, bet tuvējie luksofori aprīkoti ar skaņas signāliem.

Muiža cauri laikiem ir piedzīvojusi gan uzplaukumu, gan norietu. 18. gadsimta beigās muižas teritorija tika ievērojami palielināta, bet ap dzīvojamo ēku iekopts publiski pieejams skaists parks saukts arī par "Dorotejas līksmi". Muižas skaistums un teritorija samazinājusies jau 19. gadsimta otrajā pusē, kad vienā parka daļā izveidota tekstilfabrika. Savukārt padomju laikā tajā uzbūvēta virkne daudzdzīvokļu namu.

Pieejamā informācija liecina, ka vēl nesen nelielā Krēgera muiža bijusi pamesta un vairākus gadus stāvējusi bez jumta. Stazdumuižā satiktais sētnieks norāda, ka Krēgeru muižu varot redzēt, pieejot tuvāk Juglas ezera krastam. "Delfi" fotogrāfam tas gan neizdevās, tāpēc jau nedaudz vēlāk pareizais virziens tika jautāts kādam citam uz soliņa sēdošam vīrietis. Viņš vienlaikus pastāsta, ka jaunais īpašnieks gan esot ceļu pārracis, lai neviens tur neietu.

Pēc nelielas brišanas pa aizaugušu taciņu no Strazdumuižas puses patiešām var uzdurties celiņu šķērsojošam grāvim. Taču arī aiz grāvja vairs nav muižas. Tās vietā ir vienīgi mazs dzīvojamais vagoniņš un glītās kaudzītēs sakrāmēti ķieģeļi. Pārējie būvgruži, kas acīmredzami palikuši no nesen nojauktās muižas ēkas, ir sašķūrēti turpat nelielajā ieplakā. Vēlāk informēts, ka muižas ēkas vairs nav, uz soliņa sēdošais bija manāmi pārsteigts. "Vēl pirms mēneša tur gāju, jumts jau nebija gadiem, bet citādi bez pārmaiņām," viņš atklāja.

(Bilžu galerijā ar autoru atļauju pievienotas Indras Dišteinas un Dāvja Kļaviņa fotogrāfijas, kurās muiža redzama vēl pirms nojaukšanas.)

Brekšu muiža, kas savulaik saukta arī par Harma muižu, atrodas labi saglabājušos aleju krustpunktā. No vienas puses muižas parks robežojas ar Biķernieku ielu, no otras ar Piķurgas upīti, kas ietek Juglas ezerā.

Vērojot Daļēji sagruvušo ēku, ir grūti noticēt, ka tajā reiz bijusī Brekšu pamatskola likvidēta vien 2001. gadā. 2008. gadā ēkas vienu spārnu izpostījis ugunsgrēks, kā dēļ gājusi bojā liela jumta daļa, kā arī iegruvusi augšējo stāvu nesošā siena.

Uz Zēlustes muižu un pāris citām Juglas ezera krastā esošajām savrupmājām caur gleznainu mežiņu ved plats asfaltēts ceļš. Mazās Juglas ielas asfaltēšana par nodokļu maksātāju naudu savulaik jau izsaukusi sabiedrības sašutumu, jo galvenais ieguvējs tolaik bija miljonārs, Elko grupas un arī Zēlustes muižas īpašnieks Kaspars Viškints.

Viškints sākotnēji solījis atjaunoto muižas ansambli veidot kā atpūtas kompleksu. Tas arī bijis iemesls pašvaldībai atbalstīt topošo pilsētnieku izklaides vietu, uzklājot asfaltu. Slēgtie vārti, kā arī uzraksti "Uzmanību! Privātīpašums!" un "Teritoriju apsargā suns!" gan liecina, ka plašai publikai atpūtas komplekss tomēr nav paredzēts.

Muižas ēkas ir kvalitatīvi un mūsdienīgi atjaunotas, tāpat ir izrakti dīķīši, teritorijā uzbūvētas lapenes un tuvējā mežmalā novietota zvēru barotava. Agrāk saukta arī par Šepmuižu, tā jau 19. gadsimtā būvēta kā izpriecu muižiņa. Pirms tam šajā vietā atradusies ziepju un vēlāk arī cietes un pūdera ražotne.

Patreizējā Juglas muižas dzīvojamā ēka Juglas ezera dienvidu krastā būvēta 18. gadsimta beigās. Lielo ēku no visām pusēm apņem Juglas papīrfabrikas celtnes un daudzdzīvokļu nami, kas uzbūvēti muižas parka teritorijā. No tā saglabājies tikai īss alejas posms.

Papīrfabrika šeit izveidota jau 1859. gadā, bet kopš tā laika rūpnieciskā teritorija ir tikai paplašinājusies. Patlaban pašu koka ēku ieskauj augsts metāla žogs un "pilis.lv" sniegtā informācija liecina, ka tajā atrodas namu pārvalde "Brekši".

Uz Mangaļu muižas zemes laika gaitā izveidojies Trīsciems, ko no pašas muižas mūsdienās šķir Jaunciema gatve. Līdz mūsdienām saglabājusies 18. gadsimta vidū būvētā dzīvojamā ēka, kas ilgus gadus bijusi Mangaļu mežniecība. Patlaban tā ir privāta un izskatās sadalīta vairākos dzīvokļos. Ēkas senatnīgumu gan ir grūti nojaust, pat tās lielākā daļa logu jau kādu laiku nomainīti pret plastmasas. Tai blakus saglabājusies arī daļa no senā parka.

Mangaļu muiža pirmo reizi rakstos minēta jau 16. gadsimtā. Patreizējā muižas dzīvojamā māja Ķīšezera ziemeļu krastā netālu no Langas upes ietekas būvēta 18. gadsimta vidū, liecina portāla "pilis.lv" informācija. Muižā savulaik dzimis vēlākais Krievijas impērijas ārlietu ministrs Andrejs Eberhards Budbergs.

Popova muiža ir vistuvāk Vecrīgai jeb vecajai pilsētas robežai saglabātā muižas ēka. Mūsdienās Visvalža ielā 8 apskatāma masīva 18. gs. beigās vai 19. gadsimta sākumā celtā vai pārbūvētā vienstāva koka dzīvojamā ēka ar mansarda jumtu. Ēka ir pārsteidzoši labi saglabājusies un par spīti ne visai pievilcīgajai ēkas ārienei, tajā lielākoties iekārtoti moderni dzīvokļi.

Virs galvenajām ieejas durvīm joprojām redzama muižas īpašnieku – Popovu dzimtas – metāla monogramma "П". Tirgotāju Popovu dzimta šajā apvidū izveidoja dzelzs un tērauda ražošanas uzņēmumu, kā arī tabakas manufaktūru. Ilgus gadus arī muižai pieguļošā iela saukta par Popova dambi, vēlāk Popova ielu.

Apskatiet Rīgas muižas lielākā kartē!