Ārlietu ministrijas (ĀM) nākamā gada prioritāte būs gatavošanās Latvijas prezidentūrai Eiropas Savienības (ES) Padomē 2015.gada pirmajā pusē, kam ministrijas 2013.gada budžetā atvēlēti 3,67 miljoni latu, pastāstīja ĀM valsts sekretāra vietniece un administratīvā direktore Astra Kurme.
Saskaņā ar valdības apstiprināto 2013.gada budžetu, par ko gan vēl galavārds būs jāsaka Saeimai, Ārlietu ministrijai nākamajam gadam ir 34,07 miljoni latu, kas ir par 3,84 miljoniem latu vairāk nekā šogad.
Teju 600 tūkstoši latu nākamgad piešķirti ārlietu dienesta funkciju nodrošināšanai, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD), eiro zonas un ES prezidentūras lobija trešajās valstīs īstenošanai.
136,4 tūkstoši latu piešķirti vīzu pārstāvībai Latvijas konsulātā Vitebskā, izveidojot papildu trīs amata vietas, savukārt Rīgas kā 2014.gada Eiropas Kultūras galvaspilsētas organizatorisko izdevumu nodrošināšanai ĀM budžetā nākamgad paredzēti 187,6 tūkstoši latu.
Lai sniegtu palīdzību nelaimē nokļuvušiem tautiešiem ārzemēs, Materiālās palīdzības fondam un tā administrēšanai nākamgad piešķirts 61 tūkstotis latu.
Attīstības sadarbībai nākamgad plānots atvēlēt 50 269 latus. Valdība neatbalstīja ĀM pieprasījumu palielināt finansējumu attīstības sadarbībai līdz 250 tūkstošiem latu.
Kurme atzina, ka vairāk naudas prioritārajiem pasākumiem piešķirts tikai saistībā ar ministrijas papildu funkcijām, bet esošajiem izdevumu posteņiem finansējums nav palielināts, lai gan krīzes laikā ĀM budžets saruka par 40%.
Pēc viņas teiktā, lai vēstniecības "atkal noliktu strādātspējīgā līmenī", Ārlietu ministrijai kopumā būtu nepieciešami apmēram 17 miljoni latu.
Valdība arī nav atbalstījusi ĀM lūgumu palielināt ārlietu dienesta darbinieku algas. "Mūsu cilvēki saņem zemākas algas nekā vidēji valsts pārvaldē. Mūsu vēstnieks Eiropas Savienībā, Maskavā, Vašingtonā saņem mazāk nekā nozaru ministriju atašejs," norādīja Kurme.
Divi miljoni latu būtu vajadzīgi arī IT sistēmu, datoru un citu tehnoloģiju atjaunošanai, kas krīzes laikā nav veikta vispār. "Ja Ārlietu ministrijai nobruks IT sistēmas – negribu iedomāties tādu situāciju, bet tas pašlaik ir iespējams," sacīja ĀM pārstāve. Arī šis pieprasījums nav atbalstīts.
Pēc Latvijas prezidentūras Eiropas Savienībā sekretariāta sniegtās informācijas, kopējais finansējums nākamajam gadam, lai sagatavotos ES prezidentūrai, būs apmēram septiņi miljoni latu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!