Krievijas vēsturnieki un arhīvu pētnieki drīz noslēgs apjomīgu, jau pusotru gadu ilgu pētījumu par ekonomiskajām attiecībām starp Baltijas republikām un PSRS centrālo varu laikā no 1953. līdz 1964. gadam, kopumā plānots publiskot vairākus simtus dokumentu, arī dažus līdz šim slepenus papīrus. Pētnieki gan darbu turpināšot, un izvērtēšot visu laika posmu līdz PSRS sabrukumam 1991.gadā.
Taču, jau vērtējot pētījuma starprezultātus, Krievijas vēsturnieki apstrīd līdz šim Baltijas valstīs un Krievijā publiskajā retorikā izskanējušus radikālos uzskatus, ka Baltijas valstis tikai saņemtu labumus ”no centra” vai ka centrālā vara atņemtu republikām visu un pazeminātu to labklājību.
”Nav taisnība tiem, kuri domā, ka Padomju Savienība ekspluatējusi šo reģionu, tā darba un dabas resursus, Taču nav taisnība arī tiem, kuri uzskata, ka augstu dzīves līmeni Baltijas valstis sasniegušas, tikai pateicoties lielajiem ieguldījumiem no ”centra”,” laikrakstam paudusi Krievijas Zinātņu akadēmijas Krievijas vēstures institūta pētniece Jeļena Zubkova.
Zubkova klāstījusi, ka, piemēram, 1956.gadā Latvijas īpatsvars no kopējiem PSRS tautsaimniecības ienākumiem sasniedza 1,2%, Lietuvas – 1,1%, Igaunijas – 0,7%. Tai pat laikā no 1951. līdz 1955.gadam no kopējiem PSRS kapitālieguldījumiem Latvija saņēmusi 0,7%, Igaunija – 0,7%, bet Lietuva – 0,6%. Aptuveni šādas proporcijas saglabājušās arī turpmāk, Lietuvai gan izdevies palielināt saņemto ieguldījumu īpatsvaru līdz 1,2%, bet Latvijai – līdz 0,9%.
Viņa norādījusi: šie dati paliecina, ka Baltijas republikas gan deva savu artavu kopējā PSRS tautsaimniecībā, gan arī saņēma ”no kopējā katla”. Bet, viņasprāt, apgalvojumi par ekspluatāciju neiztur kritiku, jo Baltijas valstis bijušas ”Padomju Savienības materiālās labklājības etalons”. Viņa norādījusi, ka kopumā iekšzemes kopprodukts uz vienu PSRS iedzīvotāju 1956.gadā bija 535 rubļi, bet Latvijā tas bija 647 rubļi, Igaunijā – 636 rubļi. Tiesa, Lietuvā tas bija zemāks par vidējo – 459 rubļi.
Savukārt 1961.gadā, kuru uzskata par PSRS veiksmīgo laiku, republiku vidējie ienākumi pieauguši vēl vairāk. PSRS tie bijuši 547 rubļi uz iedzīvotāju, Latvijā – 717 rubļi, bet Igaunijā – 720 rubļi. Lietuvā situācija nebija uzlabojusies un ienākums uz vienu iedzīvotāju bija 489 rubļi. Krievijā šajā laikā šis rādītājs bija 598 rubļi, Ukrainā – 559 rubļi.
Pētnieki arī norāda uz augsto labklājības līmeni Baltijas republiku laukos, vēsta ”Izvestija”. Vēsturnieki secinājuši, ka Baltijas zemnieku darbs ticis apmaksāts labāk nekā citviet PSRS.
Zubkova laikrakstam klāstījusi, ka pētnieki publiskos arī dokumentus par to, kā tika pieņemti daži lēmumi par republiku attīstību, kā tos saskaņoja ar ”centru” un kā mēģināja panākt kompromisus. Kā piemēru viņa min Latvijas Pļaviņu HES celtniecību, kas esot bijusi pašas republikas varas pārstāvju iniciatīva, jo Latvijai katastrofāli trūcis elektroenerģijas. ”Centrs” tam piekritis, lai gan HES celtniecība bijusi dārga.
Jau ziņots, 2005.gadā Saeima uzdeva valdībai izveidot īpašu komisiju, kas noteiktu PSRS totalitārā komunistiskā okupācijas režīma upuru skaitu, masu kapu vietas, apkopotu visu informāciju par represijām, masveida deportācijām un arī aprēķinātu zaudējumus, ko šis režīms nodarījis Latvijas valstij un tās iedzīvotājiem.
Tāpat 2005.gada Saeimas lēmums paredz "joprojām uzturēt prasības pret Krieviju par okupācijas rezultātā Latvijas valstij un tās iedzīvotājiem nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu un visu no Latvijas izvesto arhīvu materiālu, arī Latvijas PSR Valsts drošības komitejas arhīvu materiālu atdošanu Latvijai”.
2009.gadā komisija aplēsusi iespējamos iekšzemes kopprodukta (IKP) ieguvumus, ja nebūtu PSRS okupācijas, secinot, ka IKP zaudējis vairāk nekā simts miljardus latu.
Taču, sākoties krīzei, 2009.gadā, kad komisijas darbs jau tuvojās noslēgumam, ekonomiskās krīzes dēļ tās darbību apturēja. Kopš tā laika PSRS okupācijas radīto zaudējumu apkopošanu un aprēķināšanu turpina uz komisijas locekļu bāzes izveidotā sabiedriskā organizācija "Latvijas okupācijas izpētes biedrība" par privāti saziedotiem līdzekļiem.