Van Rompejs izprot Latvijas bažas par nākamo ES budžetu  (13)

Piektdien pēc tikšanās ar Ministru prezidentu Valdi Dombrovski van Rompejs žurnālistiem nekomentēja Latvijas prasības attiecībā uz ES daudzgadu budžetu, tomēr norādīja, ka ļoti nopietni attiecas pret mūsu valsts izteiktajām bažām.

"No saturiskā viedokļa prasības nekomentēšu, bet labi atceros laiku pirms diviem gadiem, kad pirmo reizi tikos ar Ministru prezidenta kungu un šīs tikšanās laikā viņš uzsvēra, cik Latvijas lauksaimniekiem ir svarīgs tiešmaksājumu jautājums, kā arī izteica lielu interesi par kohēzijas finansējuma apmēru," teica ES prezidents.

Van Rompejs norādīja, ka vienošanās par jauno ES budžetu ir jāpanāk novembra laikā. "Es vēl nevaru pateikt, kāda būs vienošanās par gaidāmo ES budžetu, taču vienu varu patikt jau šobrīd - šis budžets tiks apstiprināts vienprātīgi no visu dalībvalstu puses," viņš norādīja un atzīmēja, ka dalībvalstīm jābūt ļoti elastīgām un jāstrādā pie tā, lai budžeta sadale būtu pietiekami godīga un visas intereses tiktu vienmērīgi ievērotas.

ES prezidents arī apliecināja, ka Latvija ir ļoti labs piemērs tam, kā efektīvi izmantot valsts izaugsmei pieejamo ES finansējumu - šie naudas līdzekļi kopā ar nacionālo līdzfinansējumu pēdējos gados kļuvuši par būtisku investīciju avotu Latvijā. Turklāt pat neskatoties uz neseno krīzi, Latvijas valdība nesamazināja valsts līdzfinansējumu ES fondu projektiem. "Es domāju, kas tas ir bijis viens no galvenajiem faktoriem, kas nodrošināja veiksmīgāku Latvijas atkopšanos pēc krīzes," pauda van Rompejs.

Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V) žurnālistiem pastāstīja, ka tikšanās laikā vērsis ES prezidenta uzmanību uz Latvijas prioritātēm attiecībā uz kohēzijas finansējuma nodrošināšanu vismaz esošajā līmenī, kā arī godīgu lauksaimniecības tiešmaksājumu sistēmu, proti, lai nevienā dalībvalstī tiešmaksājumi nebūtu zemāki par 80% no ES vidējā.

Ar ES prezidentu pārrunāta arī situācija eiro zonā un Latvijas vēlme tai pievienoties, informēja premjers.

Sarunas par ES daudzgadu budžetu 2014.–2020.gadam ir viena no Latvijas valdības prioritātēm. Latvija ir izvirzījusi divus galvenos uzdevumus sarunās par ES daudzgadu budžetu – Kohēzijas politikas finansējuma saglabāšana vismaz esošā perioda līmenī un godīgu tiešmaksājumu noteikšana Kopējās lauksaimniecības politikas ietvaros.