Saindēto ābolu maiss jeb kā Norvēģijā tika atmaskots dzimumu līdztiesības pseidozinātniskums  (225)

Ar šo rakstu vēlamies pievērst sabiedrības un īpaši pedagogu, vecāku, speciālistu, un arī politiķu uzmanību tam, ka šo grāmatu izdošana Latvijā ar ”gāzi grīdā” tiek īstenota tad, kad Ziemeļvalstīs, īpaši Norvēģijā, sociālā dzimuma (dzimtes) un dzimumu līdztiesības teorija pēc vairāk kā 40 gadu agresīvas ekspansijas cieš smagu fiasko. To noklusē gan I.Viņķeles kundze, gan atbildīgie ministriju ierēdņi, par to klusē citādi tik aktīvie cilvēktiesību aizstāvji no 'providusveidīgām' organizācijām. Vēl vairāk – šīs organizācijas un to atbalstītāji, tai skaitā valstī plaši zināmi psihologi, psihoterapeiti, pedagogi, demogrāfi un citi intelektuāļi līdz ar I.Viņkeles kundzi ķeras pie klajas demagoģijas, izmantojot smagās artilērijas lādiņus – ”padomju un viduslaiku kombinācija”, ”totalitāra pieeja”, ”kristīgi ortodoksāls dzīves modelis” u.tml. (sk. izplatīto petīciju ”19.gs izpratne par dzimumu lomām kaitē bērniem un kavē Latvijas attīstību”). Taču savā ziņā šī diskusija starp grāmatu – patiesībā ideoloģijas – aizstāvjiem un noliedzējiem nāk sabiedrībai ļoti par labu – tā liek sabiedrībai iesaistīties, un arī apjaust, cik ārkārtīgi kritiskā stāvoklī ir valsts politiskā, profesionālā, intelektuālā un sociālā dzīve, cik iegrožota un ierobežota ir demokrātija un vārda, un domas brīvība Latvijā un Eiropas Savienībā.

Publiska dzimumu līdztiesības teorijas atmaskošana Norvēģijā