Saeimā referendumu rosināšanas regulējumu virzīs paātrinātā kārtībā  (13)

Līdztekus paredzēts noteikt pārejas periodu, kurā tiks saglabāta parakstu vākšana divos posmos un pirmajā ir jāsavāc 30 000 vēlētāju parakstu, portālu "Delfi" informēja Saeimas Preses dienests.

Ņemot vērā, ka likumprojekts satur steidzami nepieciešamu regulējumu, kas nosaka tautas nobalsošanas rīkošanu, ja vēlētāji rosina Saeimas atsaukšanu, komisija arī nolēma lūgt Saeimai piešķirt likumprojektam steidzamību un izskatīt to divos lasījumos. Patlaban likumā nav iekļauta procedūra, kas noteiktu, kā īstenojamas Satversmē noteiktās vēlētāju tiesības rīkot tautas nobalsošanu par Saeimas atsaukšanu.

Paredzēts, ka grozījumus likumā parlaments pirmajā lasījumā skatīs 25.oktobrī.

Likumprojekts paredz atvieglot parakstu vākšanas procedūru, nosakot iespēju tos vākt arī bez maksas elektroniski, kā arī apstiprināt ne tikai pie zvērināta notāra, bet arī dzīvesvietas deklarēšanas vietā pašvaldībā, bāriņtiesā, kura veic notariālas darbības, kā arī novadā vai pagastā pie pilsētas pārvaldes vadītāja. Maksa par paraksta apliecināšanu nevarēs pārsniegt pusi no summas, kas likumā noteikta paraksta īstuma apliecināšanai bāriņtiesās.

Līdz 2015.gada 1.janvārim plānots noteikt pārejas posmu, šajā laikā saglabājot parakstu vākšana divos posmos. Lai uzsāktu parakstu vākšanas otro posmu, ko finansē valsts, likumprojekta iniciatoriem pašiem pirmajā posmā būs jāsavāc 30 000 parakstu. Savukārt, lai rosinātu tautas nobalsošanu par Saeimas atsaukšanu, pārejas posmā būs jāsavāc 10 000 balsu. Pārejas periodā parakstus varēs apliecināt pie zvērināta notāra vai bāriņtiesā, kas veic notariālas darbības.

Valdībai līdz 2014.gada 1.septembrim būs jānodrošina vienotā valsts un pašvaldību portāla www.latvija.lv gatavību parakstu vākšanai tiešsaistes režīmā.

Būtiska likumprojekta sastāvdaļa ir nodaļa, kas regulēs aģitāciju pirms tautas nobalsošanas, definējot šādas aģitācijas jēdzienu un periodu, kā arī aģitācijas materiālu izvietošanas kārtību. Patlaban normatīvie akti Latvijā to neregulē, un nav skaidras ne aģitācijas veicēju tiesības un pienākumi, ne iestāžu kompetence.

Ar likuma grozījumiem paredzēts paplašināt Centrālās vēlēšanu komisijas kompetenci, nosakot tai pienākumu vērtēt gan likumprojektu iniciatoru atbilstību likuma prasībām, gan to, vai likumprojekts vai Satversmes grozījumu projekts ir pēc formas vai satura pilnībā izstrādāts.

Patlaban likumu ierosināšana tiek organizēta divos posmos. Ja par ierosināto likumprojektu savākti ne mazāk kā 10 000 vēlētāju parakstu, parakstu vākšanas otro posmu uzsāk Centrālā vēlēšanu komisija, un to finansē valsts. Ja likumprojektu parakstoties atbalsta ne mazāk kā desmitā daļa vēlētāju, tas tiek nodots izskatīšanai parlamentā. Ja Saeima to nepieņem bez satura grozījumiem, par likumprojektu tiek rīkota tautas nobalsošana.

Jau vēstīts, ka arī Valsts prezidents Andris Bērziņš atbalsta 30 000 parakstu slieksni referendumu rosināšanai saistībā ar tautas nobalsošanas rosinātāju pienākumiem pārejas periodā. Iepriekš prezidents gan bija vēlējies saglabāt 50 000 parakstu slieksni.

Kad Saeima augusta beigās Juridiskajai komisijai nodeva prezidenta jau otrreiz atpakaļ atgrieztos grozījumus likumā par tautas nobalsošanu, to izskatīšana Saeimas sēdē bija paredzēta 27.septembrī. Taču atbildīgajai Juridiskajai komisijai neizdevās panākt vienošanos par likumprojekta virzību.

Nacionālā apvienība paziņoja, ka vairs neatbalsta koalīcijas vienošanos par pirmajā kārtā savācamo parakstu "sliekšņa" celšanu līdz 50 000 un aicināja līdz 2015.gadam to saglabāt esošajā - 10 000 - līmenī.