Parlamentārietis FKTK pārmet nepatiesības par 'Krājbankas' darījumu likumību; Komisija - viss ir legāli  (35)

Eksniņš uzskata, ka FKTK Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijai „Par Latvijas Krājbankas uzraudzības nodrošināšanas, darbības apturēšanas un maksātnespējas procesa ietekmi uz Latvijas Republikas finanšu sistēmu" nav sniegusi nepieciešamās ziņas par maksājumiem, "aizbildinoties ar šo ziņu konfidenciālo statusu". Deputāts arī norāda, ka komisija neatklāja ne klientu vārdus, ne darījumu pamatojuma dokumentus, ne izejošo maksājumu mērķus. FKTK neatklāja arī attiecīgo rīkojumu saturu, uzsver deputāts.

Viņa vērtējumā, lai novērstu šaubas par veiktajiem pārskaitījumiem, FKTK vajadzēja paziņot tās amatpersonas, kuras neatkarīgi pārbaudītu FKTK pašas akceptētos pārskaitījumus, kuri notika jau pēc bankas darbības apturēšanas. Šādas pārbaudes nemaz nenotika un FKTK paziņojums par to, ka visi darījumi ir bijuši likumīgi, "ir vien publiska retorika, kas diskreditē šīs iestādes jau tā novājināto tēlu," uzskata Elksniņš.

„Kārtējo reizi mēs esam spiesti konstatēt personu datu glabāšanas sistēmas nepilnības, kad koalīcijas iekšienē notiekošajās savstarpējās cīņās par FKTK priekšsēdētāja Jāņa Brazovska palikšanu amatā tiek izmantota informācija, kas dod pamatu pārdomām par konkrētā kandidāta piemērotību šim amatam. Ir acīmredzama konfidenciālo ziņu nopludināšana publiskajā telpā, pārkāpjot likumā noteiktos un pašas FKTK piesauktos konfidencialitātes kritērijus. Jāsecina, ka arī FKTK amatpersonas, skaidrojot pēdējo dienu notikumus, nav spējīgas novērtēt lietu patieso stāvokli," uzsver deputāts.

Viņa redzējumā, visiem ir zināms, ka bankas pārskaitījuma veikšanai nepieciešamas vien pāris dienas, nevis vairāk nekā pusotra nedēļa, taču "FKTK akceptētie maksājumi atsevišķiem bankas klientiem, izrādās, ir veikti arī 30.novembrī. Neskatoties uz to, ka bankas darbību apturēja jau 21.novembrī, FKTK gādāja, lai tiktu izpildīti arī atsevišķi maksājumi, kas iesniegti izpildei pēc bankas darbības apturēšanas, un tas nav pieņemami".

"FKTK lēmumi par „Krājbankas" izmaksu ierobežošanu un tālāko tās darbības apturēšanu ir spēkā un vienādi attiecas uz visiem: banku, tās klientiem, pašu Brazovski un FKTK pilnvarniekiem. Tātad izpildāmi bija tikai tie maksājumi, kuri bija iesniegti līdz 16.novembra dienas beigām, jo 17.novembrī jau bija jāievēro EUR 100'000 izmaksu ierobežojums," norāda Elksniņš.

Viņš uzsver, ka „visi šie fakti rada arī pamatu aizdomām, ka FKTK nepaveica visu iespējamo, lai banku būtu iespējams sanēt un tās kreditoriem tiktu saglabāts pēc iespējas lielāks naudas līdzekļu apjoms. Šobrīd izskatās, ka FKTK ne tikai nav rūpējusies par LKB kreditoriem, bet acīmredzami nesniedza pilnīgu informāciju par LKB notikušo pēc tās darbības apturēšanas," rezumē deputāts.

Savukārt FKTK pārstāve Laima Auza norāda, ka visiem normatīvajos aktos atļautajiem darījumiem, kurus jāaizpilda LKB Bankas operāciju pārvaldei, jau pēc bankas darbības apturēšanas bija nepieciešams saņemt rīkojumu par iesāktā darījuma pabeigšanu. Tāpēc uz maksājuma uzdevumiem ir redzami datumi pēc bankas darbības apturēšanas, kad faktiski tika veikts pārskaitījums. Maksājumus nevar izpildīt ar atpakaļejošo datumu.

Visiem LKB klientu veiktajiem darījumiem (valutācijas datums no 17.11.2011. līdz 21.11.2011), kurus bankai bija jāizpilda līdz darbības apturēšanai, bet ko tā nepaspēja izpildīt lielā darījumu skaita dēļ, kā arī bankas mantā neietilpstošo līdzekļu pārskaitīšanai, piemēram, pensiju ieguldījumu plāni un trešo personu līdzekļi un citiem likumā atļautajiem darījumiem, bija nepieciešams FKTK pilnvarnieku apstiprinājums.

„Šajā gadījumā runa par tehnisku niansi, jo atļautos darījumus, kurus bija jāizpilda, nevar veikt ar atpakaļejošu datumu. Tāpēc ir darījumi ar 30. novembra un pat decembra datumu, kas bija faktiskais darījumu izpildes datums", uzsver FKTK priekšsēdētāja vietnieks Jānis Brazovskis.

FKTK skaidro, ka no 2011.gada 17. līdz 21. novembrim pieauga klientu veikto maksājumu apjoms un LKB nespēja laikus apstrādāt un veikt minētos darījumus, pēc bankas darbības apturēšanas, šos sāktos maksājumus ar valutācijas datumu no 17.11.2011. līdz 21.11.2011., bija nepieciešams izpildīt.

Tāpat laikā no 23.11.2011. līdz 26.11.2011. tika veikti maksājumi LKB klientu nodrošināšanai ar ikdienas patēriņam nepieciešamajiem līdzekļiem 50 latu apmērā dienā, notika bankas turējumā esošo un LKB mantā neietilpstošo pensiju plānu/fondu un citu trešo personu līdzekļu pārvešana uz citām kredītiestādēm, tika veikti maksājumi LKB nepārtrauktas saimnieciskās darbības nodrošināšanai - algu izmaksas, telpu noma un apsaimniekošana, fiziskās drošības nodrošināšana, sakaru nodrošināšana, juridiskie pakalpojumi un citi, bet 22.novembrī korespondentbankām tika paziņots par bankas darbības apturēšanu, bet ne visas uzreiz reaģēja un pieņēma ienākošos maksājumus. Decembrī šie maksājumi tika pārsūtīti atpakaļ sūtītājam.

Laika posmā no 2011.gada 22.novembra līdz 23. decembrim veikti aptuveni 1 000 darījumi par kopējo summu ap 55 miljoniem latu.

No tiem ap 18 miljoni latu ir bankas veiktie darījumi - naudas pārskaitīšana no vairākiem korespondentkontiem uz vienu, skaidras naudas līdzekļu izņemšana no Latvijas Bankas priekš LKB bankomātu tīkla un filiāļu nodrošināšanai ar skaidro naudu līdz 50 latiem dienā, pirms ierobežojumu noteikšanas uzsākto, bet nepabeigto norēķinu karšu darījumu pabeigšana, pēc bankas licences apturēšanas saņemto maksājumu atgriešana sūtītājiem, kā arī maksājumi bankas nepārtrauktas saimnieciskās darbības nodrošināšanai.

Ap 37 miljoni latu bijuši klientu veiktie darījumi (valutācijas datums no 17.11.2011. līdz 21.11.2011), kurus bankai bija jāizpilda līdz darbības apturēšanai, bet ko tā nepaspēja izpildīt lielā darījumu skaita dēļ, kā arī bankas turējumā esošo un tās mantā neietilpstošo pensiju plānu/fondu un citu trešajām personām piederošo līdzekļu pārvešana uz citām kredītiestādēm.

Kā ziņots, interneta vietnē "Pietiek.com" tika vēstīts, ka vairāki desmiti miljonu latu no LKB "aizpludināti" pēc tam, kad tās darbību no bijušajiem akcionāriem bija pārņēmusi FKTK. Mēneša laikā uz dažādiem kontiem ārvalstīs, kā arī privātpersonu un Latvijā reģistrētu firmu kontiem citās bankās Latvijā tikuši pārskaitīti kopumā aptuveni 56 miljoni latu. Vēl nedaudz vairāk nekā 30 miljoni latu tikuši pārskaitīti uz LKB kontiem ārvalstīs, raksta portāls.

Pērn 22.novembrī FKTK padome nolēma apturēt LKB visu finanšu pakalpojumu sniegšanu, jo bankā tika konstatēts līdzekļu iztrūkums. FKTK nolēma apturēta arī LKB valdes un padomes darbību un iecelt bankā FKTK pilnvarnieku grupu, kuras vadītājs bija Brazovskis.

Patlaban parlamenta dienaskārtībā ir jautājums par Brazovska atkātotu apstiprināšanu FKTK priekšsēdētāja vietnieka amatā. Pret viņa palikšanu šajā postenī iepriekš nobalsojuši atbildīgās Saeimas komisijas pārstāvji.