Kā pastāstīja LELB arhibīskaps Jānis Vanags, salīdzinot ar 1965.gadā emigrācijā tapušo Bībeles tulkojumu, viņš jauno tulkojumu uzskata par skaidrāku, saprotamāku, kurā Rakstos ietvertā vēsts precizitāte nav upurēta valodas labskaņai. Taču Bībeles tulkojuma lietošanu dievkalpojumos apstiprina Sinode, kas sanāks nākamā gada vasarā, un tad katrs mācītājs varēs izvēlēties, kuru no aprobētajiem tulkojumiem dievkalpojumā lietot. Turklāt ir ļoti labi, ka jaunajā Bībelē atkal ir iekļautas apokrifu jeb deiterokanoniskās grāmatas, kuras daudzi Bībeles lasītāji nebūs pat redzējuši, pauda Vanags.
Arī Liepājas Svētā Dominika draudzes priesteris Oskars Jabloņskis pašu tulkojuma tapšanas faktu uzskata par labu un apsveicamu, taču, vēršoties pie katoļticīgajiem, norāda, ka no paplašinātajā izdevumā ievietotajām 18 deiterokanoniskajām grāmatām katoliskā baznīca par kanoniskām jeb patiesām un svētām atzīst grāmatas, kurām jaunajā Bībeles izdevumā doti nosaukumi Tobita grāmata, Judītes grāmata, daži fragmenti no Esteres grāmatas no Septuagintas, 1.Makabeju grāmata, 2.Makabeju grāmata, Salamana gudrības grāmata, Sīraha gudrības grāmata, Baruha grāmata, Jeremijas vēstule un Daniēla grāmatas pielikumi.
Jabloņskis, atsaucoties uz katoliskās baznīcas katehismā rakstīto, uzsver, ka "šo pieminēto grāmatu vai to fragmentu atrašanās jaunajā Bībeles izdevumā nenozīmē, ka tas atbilst katoliskajam tulkojumam. Protams, šo tulkojumu drīkst lasīt, bet jāpatur prātā, ka Svētie Raksti veido vienu veselumu, ko mēs lasām saskaņā ar visas Baznīcas dzīvo tradīciju un ņemam vērā ticības patiesību saistību". Jabloņskis bilst, ka katoļiem to vajadzētu apzināties.
Arī Latvijas Romas katoļu bīskapu konferences Liturģijas komisijas vadītājs Jelgavas diecēzes bīskaps Edvards Pavlovskis norāda, ka katoļi dievkalpojumos šo tulkojumu uzreiz nevar izmantot, jo Svētās Mises lasījumi ir izdoti speciāli tam domātās grāmatās - "Lekcionārijos", kur katrai dienai ir paredzēti savi lasījumi no Svētajiem Rakstiem. "Lai izmantotu šo jauno tulkojumu, mums būtu visas šīs liturģiskās grāmatas jāizdod no jauna, kas būtu ļoti liels darbs. Varbūt kādreiz tas arī notiks, bet patlaban to nav plānots sākt," izsakās Pavlovskis.
LRKB Informācijas centra vadītāja Ingrīda Puce paskaidroja, ka par katolisku tulkojumu var dēvēt tikai tādu Bībeles tulkojumu, kas ir apstiprināts Vatikānā. "Lekcionārijos" iekļautie Svēto Rakstu fragmenti ir Vatikānā apstiprināti, savukārt šis jaunais Bībeles tulkojums nav Vatikānā apstiprināts, līdz ar to to nevar uzskatīt par katolisku tulkojumu. Tas ir ekumenisks, jo pie tā ir strādājuši arī katoļi, bet ne katolisks, uzsvēra Puce.
Jau ziņots, ka pagājušonedēļ pie lasītājiem nonāca jaunais Bībeles tulkojums, kurā manāmas uzkrītošas atšķirības no līdz šim izmantotajiem tekstiem, jo jaunais Bībeles tulkojums tapis, neņemot vērā tās teksta manieres un veidu, kāds bija Glika Bībeles tulkojumā. Turklāt jaunajā Bībeles tulkojumā lasītājs var neatrast tādus tekstus, kurus līdz šim uzskatīja par oriģināliem, iepriekš pastāstīja tulkošanas komisijas vadītājs Juris Cālītis.
Bībeles jaunais tulkojums mūsdienu latviešu valodā no oriģinālvalodām ir svarīgs kultūras dzīves notikums, jo Bībele kā kultūras teksts ir ietekmējusi literatūru un literāro valodu. Šis ir trešais nozīmīgākais Bībeles izdevums latviešu valodā pēc Ernsta Glika veiktā pirmā Bībeles tulkojuma latviešu valodā 17.gadsimtā un emigrācijā tapušā Bībeles izdevuma 1965.gadā. Šajā izdevumā ietvertas arī grāmatas, kuras par autoritatīvām atzīst katoļu un pareizticīgo baznīca.
Pie jaunā Bībeles tulkojuma latviešu valodā tulkotāju un redaktoru kolektīvs strādājis kopš 1995.gada. Tulkošanas komisijas darbu koordinēja Juris Cālītis, pie teksta strādāja tulkotāji Uldis Bērziņš, Laila Čakare, Enoks Neilands, Knuts Skujenieks, Ilmārs Zvirgzds, Aleksandrs Bite, Dainis Zeps, Jānis Priede, Māra Poļakova, Ināra Ķemere, kas ir izdevuma sengrieķu valodas konsultante, Ilze Rūmniece, literārā redaktore Milda Klampe, latviešu valodas konsultante Maija Baltiņa. Jaunā izdevuma vāka māksliniece ir Agata Muze.